tag:blogger.com,1999:blog-66323364239052638192023-11-16T20:01:45.610+02:00Krabja salāts.Непахнет.n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.comBlogger49125tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-30838829042652747672010-02-16T17:49:00.001+02:002010-02-16T18:28:25.761+02:00Krēmkrāsas keramikas skursteņu rindas.Kā man brīžiem apriebjas dzīvot lielā pilsētā. Goda vārds. <div>Nav jau tā, ka baigi slikti būtu Edinburgā, bet man vienkārši brīžiem apriebjas. </div><div>Piegriežas laikapstākļi. Vakar vismaz piecreiz lija lietus un tam pa vidu trīsreiz spīdēja mīlīga saulīte. Šobrīd, kā izskatās, notiek abi vienlaikus. </div><div>Ielas malu veikali ir tik krāsaini, ka reizēm ir vienkārši apnicīgi blenzt uz to raibumu. Un katrs no tiem ir citādāks, bet jo ilgāk es tos redzu, jo vairāk man šķiet, ka katrs nākamais krāsu būcenītis ir tieši tāds pats kā iepriekšējais. <i>...and they're all made out of ticky-tacky and they all look just the same. </i></div><div>Brīžiem galīgi apnīk būt pieaugušajam ar pieaugušo problēmām. Nu faak, kāpēc man nevarētu būt atkal 16, kad dzīve bija pārpilna sajūsmas un putoja kā sakratīta pudele Irn-bru, kas garšo tieši tāpat kā kaut kāda limpo limonāde. hihi. Reizēm apnīk lielais patstāvības jūgs un, kā teicis mans dārgum dārgais tēvainis, gribās palīst ar galvu zem seģenes un pasūtīt viņus visus dirst, kas vienmēr tikai vairo problēmas, bet kaut kā šķiet, ka tā būtu tādā tīri latviskā garā ieturēta rīcība. </div><div>Vēl mani tracina tas, ka šeit pat nav vērts taisnot matus, ja taisies doties ārā, jo, jupis rāvis, pēc pāris minūtēm izskatās, ka uz galvas būtu uzmaukta aunāda. Turpmāk laikam nemaz nelikšos par to zinis un staigāšu izskatoties kā līdz sirds dziļumiem patiess Modern Talking fans. </div><div>Nu nav tās nekādas dižās problēmas un nav tas nekas, par ko būtu vērts kreņķēties un burbuļus laist pa visiem galiem laukā. Man vienkārši laiku pa laikam kaut kas mazliet apnīk un gribās pamukt kaut kur patālāk, bet nu labi. Es labāk izdzeršu vēl vienu kafiju un izskaitīšu skursteņus virs pretējās mājas.</div><div><br /></div><div>Un vispār, zinies, jūs visi esat banāni.</div><div><br /></div><div><i>Muzikaļnaja pauza:</i></div><div>Še jums kaut kas no Skotijā mītošo Dumpju-Lāču apvienības iecienītākā seriāla. Atkal pacitēšu Dumpi vecāko: "skatieties Sons Of Anarchy". :></div><div><object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/w9etFeqYPMk&hl=en_GB&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/w9etFeqYPMk&hl=en_GB&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="425" height="344"></embed></object></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-76924984675592004072010-02-03T00:11:00.003+02:002010-02-03T02:01:29.969+02:00Tuesday Night Special.ŠARLOOOT?! Atceries, kaut kad, pirms pāris mēnešiem tu man pavēlēji uztaisīt ierakstu par tām dzīves dziesmām? Zini ko? Es beidzot saņēmos to izdarīt. Here goes...<div><br /></div><div>Sākumā bija vīrs: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=a71YScWLT8c">Roberts Gobziņš - Man saujā benzīns</a></b></div><div>Man bija viņa kasete, ja kāds vēl zina, kas tā par lietiņu. Jā. Man patika Roberts Gobziņš un ''Dzeguzīte''. To otro vēl var tā saprast, bet ko tas varētu liecināt par bērnu, kurš, jau kopš brīža, kad izlīda no autiņiem, sāka mīlēt Robīti?</div><div><br /></div><div>Tad nāca Rietumu popkultūra: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=gJLIiF15wjQ">Spice Girls - Wannabe<span class="Apple-tab-span" style="white-space:pre"> </span></a></b></div><div>Jā, jā, es zinu... lūgums pārāk skaļi nesmieties. Klausījos šito dziesmeli, kad man bija gadiņi septiņi (?). Un, dievs žēlīgs, man prieks, ka vairs neesmu šajā vecumā. Atceros, ka mēdzu izpildīt šito gabalu, kad mājās biju viena, un, protams, ne gluži angļu mēlē, bet noras versijā par angļu valodu. Man šķiet, ka visi tā kādreiz ir darījuši un daudzi bērneļi vēl aizvien tā dara, cik sanācis novērot. Lai nu kā, tā grupele bija mana pirmā +/- piesaiste Rietumu popkultūrai. Un jā, man toreiz bija žēl, ka viņas izjuka. </div><div><br /></div><div style="text-align: left;">Kur nu bez boyband'a: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=i565p-UKT7Q">Blue - You Make Me Wanna </a></b></div><div style="text-align: left;">Bija laiciņš, jā. Ar visiem tam piederīgajiem "omg, viņš ir tik smukiņš, āāā". Jā. Vēl atceros, kā ar dažām klasesbiedrenēm (atļaušos vārdus, protams, neizpaust) rakstījām diskus un tupējām viņu mājaslapā. Sekli un lipīgi. Un tā starp citu, viņu kopdarbs ar Eltonu Džonu man ne visai gāja pie sirds. Tas jau bija pārāk salkani. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Pirmie mazliet ģitāriskākie akordi: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=fBClENCuUac">The Rasmus - F-F-F-Fallin'</a></b></div><div style="text-align: left;">Nav nekas dižs, bet savulaik biju stāvā sajūsmā par šiem zviedru puikām, it īpaši par šo gabalu. Un jā, es biju uz koncertu, kad viņi bija Rīgā. Mamma ar savu boijfrendu nāca līdzi. Tā starp citu, es sarkstu un smejos šo visu rakstot un visu to bērnību atceroties. Šitas raksturo manu pirms-pusaudža-krīzes periodu.</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Pusaudža krīze: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=1q-k-uN73Gk">Korn - Word Up</a></b></div><div style="text-align: left;">Ar to lielā mērā sākās mans ceļš no pamuļķīgajiem, depresīvajiem, smagajiem toņiem līdz ''īstajai'' mūzikai. Ko nu padarīsi? Loģiski, ka komplektā nāca arī System Of A Down un Slipknot... Ak, kur tas laiks... Pirmās ballītes mātei aiz muguras, tuvāk tiek iepazīts alkohols un pīpējamie kociņi. Toreiz tas viss šķita aizraujoši.</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Pirmais klasiskāka rakstura varonis: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=x698XNiV6T8">Nirvana - Lithium</a></b></div><div style="text-align: left;">Lai kā arī nebūtu un lai kā arī Kobeins nebūtu zaudējis savu spēcīgās autoritātes pozīciju manās acīs un galvā, viņš tur vēl mazliet ir. Ar šo dziesmu katrā ziņā. Tā bija kā himna; mazliet depresīva un sadirsta, kā jau lielākā daļa Nirvanas daiļrades, ar kuru tolaik biju vienkārši apsēsta. Šī dziesma vienmēr saistīsies ar saulaino Brantas jaunkundzi, kura man iepatikās nu uzreiz un diezgan permanenti. Šo es pat laiku pa laikam mēdzu paklausīties un, lieki piebilst, to tiešām pavada tāds zināms ūdenspīpes tabakas aromāts. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Oi, oi, oi: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=JEnMNlCbPHc">Inokentijs Mārpls - Eu, priekšniek!</a></b></div><div style="text-align: left;">Šis atrodās apmēram turpat, kur Kobeins. Bija konči, klubs ar nosaukumu ''Saksofons'', ja tādu vēl kāds atcerās. Ak, kur tas laiks...</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">I must be emo: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=LdF4R3GrOB0">The Used - All That I've Got</a></b></div><div style="text-align: left;">Es nekomentēšu. Man bija rozā kladīte, kurā tika rakstīts Viss, man bija melni mati, man patika gejiski puisēni. Viss kā vajag. Cik labi, ka tas pārgāja. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Pēc īmō iet skrīmō un hācē: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=hIGLMfkMswI">Defdump - Makeshift Polaris</a></b></div><div style="text-align: left;">Sava laika mīļākā grupa. Reizēm vēl mēdzu paklausīties. protams, žēl bija, ka pajuka šī puiku apvienība no Luksemburgas, bet ko padarīsi... Protams, paguvu arī dzīvajā jamos pāris reizes redzēt. Atceros, ka 2007. gada Fonofestā, ja nemaldos pamanījos dabūt pasmagu zilumu uz kreisās rokas pie viņiem, tā teikt, dancājot. Protams, periods, kad tiek tuvāk iepazītas dažas no manas dzīves nozīmīgākajām sievietēm - Maija, Dace un Zabīne. Ko es bez jamajām darītu, nezinu.</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Mentāl, Instrumentāl: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=yC_3alnTE9g">Mogwai - Friend Of The Night</a></b></div><div style="text-align: left;">Patumšais, instrumentālās un eksperimentālās mūzikas periods. Šeit bija arī pašmāju Tesa, Soundarcade, Solaris. Kā aŗī citi ārzemju grandi, kā piemēram Isis vai Mastodon. Šī dziesma īpaši mīļa dēļ dažiem tumšiem, sniegainiem ziemas vakariem, kad ir sanācis doties mājup tā pavēlāk. Vecmīlgrāvja patumšās ieliņas un šī dziesma kombinācijā ar sniegā grimstošajām kājām kaut kā iet kopā. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Ievads patiesajās vērtībās: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=Vo_WAbnKCPc">Jimi Hendrix - Little Wing</a></b></div><div style="text-align: left;">Pirmā dziesma, ko es jebkad dzirdēju no Džimija. Goda vārds, samīlējos acumirklī. Tieši pateicoties šim vīrietim iepazinu rokmūzikas klasiskākā nodalījuma saturu. Un nu galīgi nevarētu teikt, ka šajā saturā būtu nācis vilties. Šeit parādījās arī draudzene Dženisa. Lai viņiem vieglas smiltis. Peace. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Lūsija, Seržants Peppers, Džūds un pārējie: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=BD3ovfZXO5Q">The Beatles - Hey Jude</a></b></div><div style="text-align: left;">Nu kur bez viņiem. Visi tāpat jau zin, ka es bez šī Liverpūles kvarteta dzīvot nevaru un negribu. Tāpat kā dzīve nav iespējama bez Šarlotes, ar kuru pie šīs dziesmas kopā tiek laistīts šampanietis un ceļots čukiņā uz brīnumzemi. Un kaut kā žēl, ka tik daudzi no īstajiem varoņiem ir miruši. Paldies dievam, mums vēl ir Bobs Dilans, kurš laikmeta garu spēj izdziedāt neatkarīgi no attiecīgās dekādes īpatnībām. Āmen. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Nobīde no roka: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=s6EFLk1O0Yo">The Knife - Marble House</a></b></div><div style="text-align: left;">Kā izrādās, nora klausās arī kaut ko mazliet elektrisku. Nu labi, diezgan elektrisku, un The Knife ir tikai vieni no vairākiem. Tas tā vienkārši gadījās un man iepatikās. Iepatikās pietiekami, lai paralēli manai izteiktajai roka līknei atrastos arī mazāka, bet nevarētu arī teikt, ka gluži maznozīmīga elektriskā līkne. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><img src="http://www.blogger.com/img/blank.gif" alt="Treknraksts" border="0" class="gl_bold" /></div><div style="text-align: left;">Pīt, ak Pīt: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=IpeJFVvwz6A">Babyshambles - Fuck Forever</a></b></div><div style="text-align: left;">Viena no manām mūža mīlām - Dohertijs. Stulbs bez sava gala, nonarkojies līdz baltajiem kaķīšiem, bet muzikālā ziņā ģēnijs un tieši savas vienkāršības dēļ. Sūds par to supermodeli, šis vīrs atstās savus pirkstu, pēdu un dibena nospiedumus mūzikas vēstures lappusēs, lai ko arī neteiktu lētie britu tabloīdi. Šo onkuli grūti nesaistīt ar Zvirbuli, kurš, būdams pilnīgs muļķis jebkurā gadījumā, spēja mani gan savaldzināt, gan sirdi salauzt, bet tas jau ir cits stāsts. Cheers, pal!</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">indī-šmindī: <b><a href="http://www.youtube.com/watch?v=7bTjjS_palc">Modest Mouse - Florida</a></b></div><div style="text-align: left;">Pāris gadus atpakaļ nespēju pieminēt šīs grupas vārdu bez zināmas nepatikas izteiksmes sejā. Kas to būtu domājis, ka tas tik krasi mainīsies? Šo kompzīciju var viennozīmīgi saukt par vienu no šībrīža mīļākajām. Ļaušu tai arī iezīmēt manu šībrīža indie mūzikas periodu, kurš pašlaik mijās ar lielāko daļu no augstāk pieminētā. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Uz šīs nots arī beigšu. Laikam iznāca mazliet vairāk, nekā vajadzēja, kaut arī šai listei būtu jābūt garākai, bet tad jau tas vairs nebūtu ieraksts blogā, bet gan grāmata ar nosaukumu ''Noras muzikālā evolūcija pamatskolai'', hihi. Par pirmajām piecām atzīmēm būtībā varam galīgi aizmirst un es ceru, ka neviens man to nekad nepieminēs. Tie pārējie lai paliek. Tie ir še, ja ne uz palikšanu, tad vismaz uz ilgu laiku. </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Un nav par ko, Šarlot. ;></div><div style="text-align: left;"><br /></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com6tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-67983666513344500072010-02-02T22:51:00.003+02:002010-02-02T23:10:58.918+02:00Slienas & PuņķiDārgā Klīvlenda un pārējie pasaules reģioni.<br />Jā, vāu, bungas un fanfāras, nora vēl ir starp dzīvajiem, kā izrādās. Vēl aizvien staigāju, elpoju un runāju tādas pašas dumības kā pirms pāris mēnešiem, kad tapa pēdējais ieraksts salātā.<br />Pirmām kārtām, piedošanu Šarlotei un citiem indivīdiem, ar kuriem man būtu jākontaktējas biežāk nekā tas tiek darīts šobrīd. Man tiešām pietrūkst gribasspēka katram uzrakstīt tekstuālā un mīlas ziņā apjomīgu vēstuli par to, kā man iet un cik ļoti man visu pietrūkst. Un kaut ko tik bezpersonisku kā copy/paste vēstulītes ar "Man iet labi, kā tev iet?" man arī negribās skricelēt. Un par to pietrūkšanu - man šķiet, ka to attiecīgās personas zina jebkurā gadījumā, arī bez atgādināšanas.<br />Tad nu tā. Kopumā viss ir pa vecam. Vienīgais esmu pamainījusi adresi. Šobrīd dzīvoju uz Dienvidu Tilta, kas vispār ir diezgan forši, jo tas ir pats Edinburgas centrs, pirmkārt, un, otrkārt, tas ir Dienvidu Tilts, jupis rāvis. hihi.<br />Un nē, es nezinu, kad es pietuvošos latvju zemei, bet kad tas notiks, visi par to uzzinās.<br />Tā lūk.<br />Man šobrīd nav īsti ko teikt, tikai atzīmējos. Bučas.<br /><br />Un protams, <i>muzikaļnaja pauza:</i><span style="font-style:italic;"></span><div>Nekādas dziļas jēgas, tik viena no šībrīža klausītākajām kompozīcijām.</div><div><object width="560" height="340"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/8c4_vPkYjYM&hl=en_GB&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/8c4_vPkYjYM&hl=en_GB&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="560" height="340"></embed></object></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-9561927180416394962009-11-09T02:29:00.009+02:002009-11-09T03:48:57.114+02:00Keep it gay.<img style="text-align: justify;float: right; margin-top: 0px; margin-right: 0px; margin-bottom: 10px; margin-left: 10px; cursor: pointer; width: 200px; height: 150px; " src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6lr35PDGl2ez2ztPYydP4mEuJiTp6kYr8yZKP1fUW7onD8pbZH1DFj_4A9AUOQZcU5j9lBbGqsJdIhYuU__QFfeP9tlJbiO-MNvQBzoXZfA6MTioJU8Q6qC7b1Mp-uLX9Z3N-pHIyXw/s200/Patty_Pan_Squash.jpg" border="0" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5401898060031741538" /><div style="text-align: justify;"><br /></div><div style="text-align: justify;">Labrīt, tauta, liels ir mans prieks jūs šodien redzēt šeit tik kuplā skaitā. Hihi.</div><div style="text-align: justify;">Norai ir (un iet) vēl aizvien labi, par to varat neraizēties. Mūsu dārgā inspektore vēl joprojām jūtas diezgan izmocīta pēc vakardienas lielā izbrauciena/nobrauciena uz Mančesteru, kur vajadzēja kārtējo reizi 6 stundu garumā klausīties, kā pareizāk caurumus paurbt sienā un cik svarīgi ir tas, lai katrs imbecīlis, kuram tiek siltināta māja, saprastu, ka pāris Rembo tipa tēvaiņu viņa sienā urbs caurumus un stums tur iekšā Knauf'a vatīti (starp citu, viņi šeit jocīgi izrunā Knauf - tā kā kinauf vai kenauph). Garlaicīgi jau nu pēc velna, patiesībā. Vismaz konfektes un kafiju mums Millers Patisons sadeva (jā, tiešām patisons - tā sauc kompāniju, kuras labā es strādāju - tieši tā kā tas dārzenis bildītē, hihi). </div><div style="text-align: justify;"> Pizģerts, vārdu sakot. </div><div style="text-align: justify;">Bet ne par to šoreiz. Nesen atgriezos mājās no Stirlingas un vilcienā, protams, tik ļoti nebija ko darīt, ka sanāca aizdomāties. Par pilsētām un tiem, kas līdz kaklam iegrimuši dzelzbetona džungļos. Radās vēlme pārlasīt <a href="http://satori.lv/raksts/2820">nogurušās paaudzes manifestu iekš Satoriem</a>. It kā jau nekas īpašs, bet dažos punktos tik sasodīti patiess, ka, goda vārds, acīs kož. </div><div style="text-align: justify;"><span class="Apple-style-span" style="color: rgb(51, 51, 51); line-height: 18px; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><strong></strong><blockquote><strong><span class="Apple-style-span" style="">I</span></strong><span class="Apple-style-span" style=""> Mēs esam pilsētu bērni, alkstot dabiskas dzīves, braucam ar velosipēdiem un audzējam garšaugus puķupodos, tomēr nespējam dzīvot bez pilsētas bruģa nobrāzumiem, skumju slīcināšanas alkoholā un destruktīvi intelektuālām sarunām</span>;</blockquote></span></div><div style="text-align: justify;">Manā uztverē pat komentāru nevajag. Vienkārši, skaidri un nepārprotami. Tas laikam aŗi ir iemesls, kāpēc nespēju uzturēties ārpus pilsētas ilgāk par pāris dienām. Nevar vienkārši aizmigt, kad ārā aiz loga nav pasūdīgi izgaismotu ielu un mašīnu nekad nerimstošās rūkoņas, kura gluži vienkārši ir daļa no pilsētas klusuma. Tāpat kā suņu rejas un dzērāju lamas. Un kad rodas vēlme pēc kā dabiskāka, labākais, ko vari sev piedāvāt ir ekoveikalā pirktu ābolu graušana parka zālienā. </div><div style="text-align: justify;"><span class="Apple-style-span" style="color: rgb(51, 51, 51); line-height: 18px; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><strong></strong><blockquote><strong>XIII</strong> Mēs raudam par mirušiem mūziķiem un rakstniekiem, tomēr esam gandrīz vienaldzīgi, kad aizgājis kāds attālāks radinieks;</blockquote></span></div><div style="text-align: justify;">Tas izklausās tieši tik nepareizi, cik nepareizi vispār kaut kas var izklausīties. Bet pilnīgi nelabi paliek, apzinoties, ka Džona Lenona vai Klāva Elsberga nāve man vēl joprojām sāp vairāk, nekā fakts, ka esmu zaudējusi 3 no saviem vecvecākiem. Ak, velns, jo vairāk par to domā, jo vairāk pat kauns par sevi paliek. Un galvassāpe uznāk no pirmajām identitātes krīzes nojautām. Kā tas vispār ir iespējams, ka kaut kas, kas katra privātās dzīves mērogā ir tik neiedomājami maznozīmīgs, var sāpēt vairāk nekā kāda tuvinieka bēda. </div><div style="text-align: justify;">Starp citu, lai vieglas smiltis Kurtam Vonnegūtam...</div><div style="text-align: justify;"><span class="Apple-style-span" style="color: rgb(51, 51, 51); line-height: 18px; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><strong></strong><blockquote><strong>XI </strong>Iemācījušies uz notikumiem skatīties bezpersoniski no malas, mēs bieži skumstam par to, ka mums līdz kaulam vienalga;</blockquote></span></div><div style="text-align: justify;">Un tas ir tiešām tik derdzīgi un kodīgi, ka gribas to nobīdīt malā izmantojot skabargainu mietu un viebjot seju. Jā, man tik bieži ir vienalga, ka pilnīgi bail paliek. Peldēt pa straumi ar viegli kaifīgu un gaisīgu, uz mirkli attiecināmo pohujismu. Piedrāzt vīrus Irākā, piedrāzt kārtējo traģisko nāvi uz ceļa, ugunsgrēkā etc, piedrāzt slavas rakstus labsirdīgajām kundzēm, piedrāzt labdarības akcijas. Un uzlikt kārtīgu mīksto uz katra stipro sieviešu un nabadzīgo kristiešu stāsta. Jā, es vienkārši esmu kārtējais pilsētas egoists un uzspļauju visam, kam manī vajadzētu raisīt līdzjūtību, vadoties pēc šķietami liekulīgām sabiedrības normām. Ja ļoti vajag, es to vienmēr varu arī notēlot, jo visas nelaimes jau patiesībā tieši no mums arī sākušās. </div><div style="text-align: justify;">Un tas ir tik derdzīgi, ka, goda vārds, uz mežu kārties gribās iet. Bet tuvākais mežs ir kādas jūdzes 60 uz ziemeļiem. </div><div style="text-align: justify;"><span class="Apple-style-span" style="color: rgb(51, 51, 51); line-height: 18px; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><blockquote><br /><strong>V</strong> Mēs skumji atskatāmies uz pagātni, kurā nekad neesam dzīvojuši, un jau savos nedaudzajos gados secinām, ka dzīve ir draņķīga, ar tieksmi regresēt un izbālēt;</blockquote></span></div><div style="text-align: justify;">Jā, pie velna, kā gribētos dzīvot tādos mūžīgos sešdesmitajos, kas nekad nekļūtu par septiņdesmitajiem un, dies nedo, neaizietu līdz astoņedesmitajiem. Lai būtu mūžgais <i>summer of 69</i> un <i>peace & love</i> Vudstokas pļavās. Lai būtu mūžīgais <i>trips</i>, lai būtu Bītli un Dilans, un Hendrikss, un mūžīgā skābes un varavīkšņu pārsātinātā bilde acu priekšā. <i>Boy, was I born in the wrong decade.</i> Lai nekad nevajadzētu pieaugt un dzīvot pēc modeļa un rāmja, ar rutīnā iestrēguša un izmocīta pilsētnieka neizgulētā miega aizmiglotajām acīm. </div><div style="text-align: justify;"><span class="Apple-style-span" style="color: rgb(51, 51, 51); line-height: 18px; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><strong></strong><blockquote><strong>XXV</strong> Mēs kliegsim; pat tad, ja visi apkārt būs kurli un mūsu kliedzienu atbalsis viņus skars tikai tad, kad mūsu pašu jau vairs nebūs;<br /><br /><strong>XXVI </strong>Mēs kliegsim caur vārdiem, kliegsim caur mūziku, caur ekrānu, mēmiem mākslas darbiem, caur naktīm, sāpēm, mīlu, pavasari, caur reibumu, caur rozā brillēm, caur atvērtiem logiem, caur tukšiem pagalmiem, asiņojošām sirdīm, trakajām dienām, skolām, politiķu un aktrišu bērēm, caur izmisumu, grautiņiem, rokenrolu, blogiem, priekiem, caur krīzēm, netaisnību, caur apskaidrību; caur klusumu.</blockquote></span></div><div style="text-align: justify;">Un tajā pašā laikā tiks vadīta saldsērīga, publiskās vientulības, nepamatotu ilgu un skumjā prieka uzdzīves piepildīta dzīve. Vai arī varbūt tā ir tikai tā jaunības fāze, kad tu esi <i>pilnīgi bez poņas</i> par to, ko tu dari un ko gribi. </div><div style="text-align: justify;">Ko īsti es gribēju ar to visu teikt, es tomēr nezinu. Varbūt pat labāk būtu bijis neko neteikt un nemaz pat neiedziļināties ne Satoros ne šepat rakstītajā. </div><div style="text-align: justify;">Ak, ko nu tur daudz. Lai kā arī nebūtu, nobeigšu ar mana karsti mīlētā Klāviņa pierakstīto: </div><div style="text-align: center;"><span class="Apple-style-span" style="font-size:x-large;">"Man ir vieni dubļi brienami kopā ar jums"</span>. </div><div style="text-align: justify;">Pie tā tad arī paliksim un sūds ar pārējo. </div><div style="text-align: justify;"><br /></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com6tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-12885336144416781232009-10-23T01:51:00.005+03:002009-10-23T02:18:21.166+03:00Insulate my loft.Seikiņi, mīlīši.<div>Sen neko neesmu rakstījusi, tāpēc beidzot saņemšos un pastāstīšu kaut ko par to, kā man sokas Edinburgā. </div><div>Iet visnotaļ interesanti. Esmu aizņemta un nodarbināta, un pelnu pieklājīgu summu kā māju inpektors. Jā, man ir zilzaļš mētelis, sarkanas kurpes, un liela, melna soma, kurā es glabāju savu silikonu un urbi. Specializējos māju siltināšanas jautājumos un man ir smuks, zils ID. Strādāju kopā ar galīgi stulbiņiem un smieklīgiem cilvēkiem. Man viņi vairāk vai mazāk patīk un viņiem noteikti patīku es, principā, jā, Edinburga sāk saprast, ko nozīmē Nora. Tur ir garais Gregors, kuram ir dikti glītas skropstas, īrs, Kīans, kurš runā tieši tāpat kā Rojs no <i>The IT Crowd</i>, Šanona, kura aizsāka paradumu visiem uzrunāt mani ar "<i>NoraDumpe</i>" (jā, vienā vārdā). Un tas izklausās ļoti jancīgi, <i>to be honest</i>, un visiem patīk mans uzvārds. Jā. Vēl man ir boss, kurš man mēģināja iestumt mutē ķiplokgrauzdiņu. </div><div>Vispār man patīk tas, ko es daru - šobrīd varu pazīmēties ar tām neskaitāmajām vietām Skotijā, kurās esmu urbusi sienās caurumus. Jaukiņi visnotaļ.</div><div>Man ir parādījies skotiskais akcentiņš mazlietiņ. Sems, kārtējais kolēģītis, man teica, ka tas izklausās diezgan <i>adorable,</i> un tas tiešām IR<i> adorable</i>. Esmu līdz ausīm samīlējusies skotu valodā. </div><div>Vēl aizvien nespēju pierast pie laikapstākļiem un pie tā, ka viņi saka, ka ir pus septiņi tad, kad ir 7.30, nevis 6.30. Nelieši, bļeģ. Toties esmu sākusi skatīties vispirms pa labi, kad jāiet pāri ielai. Tas tikai nozīmē to, ka iespēja, ka mani notrieks kāds divstāvīgs autobuss ir krasi samazinājusies. </div><div>Labi, dāmas. Piedodiet, ja varat, bet man nāk miedziņš - gana caurumu izurbts šodien. Es centīšos rakstīt biežāk, jo, zinies, daudz jocīgu un jancīgu lietu ar mani ir notikušas un notiek, un es to visu gluži vienkārši nevaru šobrīd izstāstīt. </div><div>Ak, bučas no Skotijas. Aye. </div><div><br /></div><div>ā, jā - <i>muzikaļnaja pauza. :> </i></div><div>Šis tika izpildīts šorīt, duetā ar manu bosu - Tomiju. Tā vienkārši gājām cauri gaitenim un dziedājām. Hihi. </div><div><i><span class="Apple-style-span" style=" font-style: normal; white-space: pre; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"> <object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/XfuBREMXxts&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/XfuBREMXxts&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="425" height="344"></embed></object></span></i></div><br /><i><b>Papildināts</b></i>: Un vispār, es tikko saņēmu īsziņu no Mārtina, ar kuru šodien kopā strādājām. Ziņa sastāvēja no diviem vārdiem - "Nora Dumpe". Jā, viņi mani mīl... :>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-49356166813040820122009-09-18T19:27:00.003+03:002009-09-18T20:06:40.128+03:00Fuck, eh?Ziniet ko? Es šeit, Edinburgā, esmu sākusi justies tā diezgan forši. Nē, nu nav jau tā, ka man arī pirms tam te būtu bijis slikti, bet tagad es jūtos tā diezgan forši. Man patīk tas, ka uz ielas var bez pārpratumiem uzsmaidīt jebkuram pretīmnācējam, man patīk tas, ka cilvēki autobusos apsēžoties kādam blakus bieži sāk kādu jauku un nenozīmīgu sarunu par to, cik jauki, ka ārā spīd saulīte. Un es jau esmu gandrīz iemācījusies skatīties pa labi, kad eju pāri ielai, Hihih. <div>Lai nu kā, pēdējās dienas ir bijušas visai interesantas. Tas tā pa īstam laikam sākās trešdien, kad es beidzot saņēmu zvanu no kādas tulkošanas kompānijas, kurai bija radusies vajadzība pēc kāda, kurš varētu tulkot no angļu valodas uz latviešu un otrādi. Neskatoties uz to, ka tās pašas dienas pēcpusdienā man bija paredzēta vēl viena darba intervija, viņi izdomāja mani aizsūtīt uz Stirlingas policijas iecirkni manā pirmajā Skotijas darba uzdevumā. Bija diezgan interesanti, jūtos šausmīgi pieaugusi, jo esmu parakstījusi Latvijas cienīgus papīru kalnus par to, ka es nedrīkstu nevienam neko stāstīt, ko esmu tulkojusi, tur tomēr darbi būšot lielākoties ar policijām un tiesu darbiem saistīti. <i>Pritī darn eksaiting.</i></div><div>Ak jā, protams, šodienas darba intervija vispār bija interesanta. Ne tas, ka pati intervija būtu bijusi interesanta, bet interesanti bija tas, ka dodoties uz turieni mani skaistie, jaunie svārki mani smagi pievīla ar graciozu <i>šššņirkt</i> pa aizmugures vīli. Nu neko darīt, palūdzu jaukajai sekretārei Lisai izpalīdzēt; labi, ka viņas blūzītei vienu pogu turēja kopā saspraužamā adata, hihi. Jā, bet tas ir tik forši, ka nav neviena rītārda, kurš par tevi smietos par šitik melīgiem svārkiem. Tāpēc, gan mazliet pusbalsī lamājoties, pēc intervijas tipināju mājās. </div><div>Vakar bija jauka naksnīgā, skaipiskā saruna ar Raibumiņu un pēcāk arī ar Marutiņu (kura nemācēja kedās šņores ievērt, nolēma man prasīt pēc padoma, un nebija iedomājusies pameklēt interneta ārēs). Un tiešām nevaru sagaidīt, kad tas jaunais cilvēks beidzot atlidināsies pie manis. Ir jauki pēc kāda šitā ilgoties. Man tas patiesībā tīri labi patīk; ir tāda sajūta, ka, tā kā filmās, kāds ir aizgājis karā un mīļotā/-ais viņu gaida mājās. <i>Romaņķika, jēs? </i></div><div>Bet man tomēr par visu vairāk beidzot ir prieks, ka mēs ar šo pielsētu beidzot viena otru esam pieņēmušas. Ar tām patiesībā joki mazi, bet ar šo es jūtos ļoti labi - viņai pat ir krūtis kalnu un klinšu izskatā, asinsrites problēmu arī nav. Man viņa vēl tikai līdz galam jāizķemmē. To varētu padarīt rītdien, kad taisos nozagt tēva bildējamo aparātu un tā gandrīz iemūžināt (jo mēs visi zinām, ka arī mūsdienu formātos attēli mēdz neglabāties mūžīgi, jā, es to uz savas ādas ne reizi vien esmu jutusi).</div><div>Lai jums labi, iedodiet Rīgai buču no manis. </div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com6tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-36818012231388622452009-09-15T01:29:00.003+03:002009-09-15T02:01:33.937+03:00Dura seļskaja.<div style="text-align: left;">Sveika, kā vienmēr, Klīvlenda. </div><div style="text-align: left;">Es tiešām nezinu, kādu motīvu vadīta es mēdzu regulāri sveicināties ar Klīvlendu, bet tā laikam ir viena no tām lietām, kuru noskaidrošanai neviens mūsdienu cilvēks laiku netērēs. </div><div style="text-align: left;">Tātad, dārgie, vēl aizvien esmu Edinburgā, kaut arī nedēļas nogalē atkal biju Stirlingā, vēl tomēr turos pie Edinburgas. Un plānoju šeit vēl kādu laiku pieturēties - patīk. </div><div style="text-align: left;">Stirlingā atkal tika citīgi apmeklēts mantu placis. Jupis rāvis, man tās lietas ar katru reizi patīk arvien vairāk. Šajā tirgū tiku pie, goda vārds, apskaužami glītas, lielas ,puķainas un dakteriskas somas pa 50 pensiem (~40 sant.), HA. Un protams, dabūju beidzot kastīti, kurā sagrūst savus neizmērojamos auskaru krājumus. Arī gribas palielīties - koka, viscaur ar grieztiem rakstiem, esot roku darbs no Baltkrievijas (vismaz tā teica piemīlīgā skotu kundze, kura runāja krieviski). Edinburgā arī tāds esot. Būs jāaizslāj uz to arī. </div><div style="text-align: left;">Un šodien aprit tieši divas nedēļas kopš es spēru savu kāju šajos krastos. Brīžiem tomēr liekas, ka dzīvoju šeit jau veselu mūžību un vispār tas laiks, maita, ir paskrējis neiedomājami ātri. Bet tas varbūt pat labāk - jo šķiet, ka ilgojos īsāku laika sprīdi un tad nekas vairs neliekas tik tāls, cik tas patiesībā ir. </div><div style="text-align: left;">Eeh, labs ir. Man nav nekā daudz ko teikt, patiesībā. Ir vairāk vai mazāk labi, esmu dzīva, man beidzot atkal ir Ipod's un es vēl aizvien mēģinu izvilkt plusus un mīnusus no dzīvošanas multikulturālā sabiedrībā. Cheers!</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;">Un vispār, kad jūs pēdējo reizi esat sveicinājušies ar autobusa šoferi, m???</div><div style="text-align: left;"><br /></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-74573421753789632952009-09-08T17:58:00.003+03:002009-09-08T18:17:59.679+03:00Pīteri, Bobiji un vienādās meitenes.Sveiki, dārgie. Vēl aizvien esmu Edinburgā, vēl aizvien esmu dzīva. <div>Viss ir kārtībā, mani tikai vēl aizvien mazliet mulsina laikapstākļi - šobrīd ārā vienlaikus spīd saule un līst lietus. Cik sadirsti.</div><div>Lai nu kā, nedēļas nogalē pamanījos arī pabūt pāris pilsētas tālāk - Stirlingā, kur mitinās mana tēvaiņa mīļotā, kura plašākai publikai būtu pazīstama ar nosaukumu Tūbijs. Piektdienas vakars tur bija diezgan jauks - pamanījos mazliet paņemt uz krūts. Vietējajā krogā uzskrēju virsū dažiem īpatnējiem tipāžiem un tā, bet visā visumā bija jautri. </div><div>Sestdien draudzīgā bariņā paciemojāmies pie kādas jaukas latviešu ģimenītes un pēcāk sanācā tāds jauks filmu vakariņš/nakts. </div><div>Svētdien biju zaķu kalnā, kuru tā sauc tieši tāpēc, ka tur ir zaķi. Es gan tieši kalnā redzēju tikai vienu, bet tā zaķi tur ir daudzkur, patiesībā - arī Stirlingas kapsētā, kur piektdienas vakarā ar tēvu tukšojām vīna pudeli (nu nē, tas nav tā baigi gotiski, un tā kapsēta ir vairāk tā kā parkveidīga), un vēl kādā nezināmas izcelsmes zāļainā placītī. Ā, vēl tās pašas dienas rītā bijām ar Tūbiju tādā foršā vietiņā, kur sabrauc visādi cilvēki un pārdod nu visu, kas nu viņiem vairs nav vajadzīgs. Mantu placis, tā to laikam varētu nosaukt. Man tur patika, kaut arī nekā tāda riktīgi piedūrīga tur tā arī nepamanīju, bet tas bija tāds jauks pasākums. Būs jāuzzina, vai arī Edinburgā kaut kā tāda nav. uhh. </div><div>Un svētdienas vakarā Edinburgā bija salūts vienam festivālam par godu. Bija diezgan <i>šainīgi</i> un <i>pidžeklīgi</i>. Bet nu, labāk kā Rīgā, protams, hihi.</div><div>Un es tagad iešu uz tuvējo <i>Sainsbury's</i> veikaliņu iepirkt kaut ko garšīgu. </div><div>Skotiskas bučas. </div><div><br /></div><div>Ak jā, šeit visas meitenes, kuras, kā es spriežu, varētu būt 16-19 gadus vecas, izskatās pilnīgi vienādas. Nē, tiešām, ja es pazītu kaut vienu no viņām, man šķiet, ka es to jaunkundzi jauktu ar pilnīgi visām meitenēm, kuras parādītos manā redzes lokā. Latvietes ir smukākas, jā. Hihi.</div><div><br /></div><div>Sen tādas nav bijis, tad nu še jums:</div><div><i>muzikaļnaja pauza</i></div><div><i><span class="Apple-style-span" style=" font-style: normal; white-space: pre; font-family:Arial, sans-serif;font-size:10px;"><object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/YS-JKJTc-ns&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/YS-JKJTc-ns&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="425" height="344"></embed></object></span></i></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-24280716767447493412009-09-02T20:23:00.009+03:002009-09-02T23:06:19.235+03:00"Bet man baaail no tā autobusa!"Jā, tā es šorīt pa telefonu (kuram ir 11 ciparu numurs, ko es vēl mēģinu iemācīties) teicu savam dārgajam tēvainim, kad viņš paziņoja, ka man tagad vienai būs jābrauc līdz viņa darbam, t.i. līdz Edinburgas centram. Nezinu, kas bija uznācis, vienkārši laikam nobijos no tā, ka kārtējo reizi varētu izkāpt Ne Tur un apmaldīties. Vispār, es arī izkāpu ārā Ne Tur, bet pamanījos neapmaldīties - tomēr vēl ko atceros no šīs debešķīgi skaistās pilsētas. <div>Mani tomēr kaitina tie mūžam mainīgie laikapstākļi - kad izgāju no mājas bija saulains un šainīgs, toties tagad kaut kāds biezenis pelēkais un velk uz lietu. Vēlāk droši vien atkal varēs priecāties par smuko saulrietu. </div><div>Lai nu kā, šodien sākās lielie darba meklējumi. Rīt jādodas uz KautKāduIestādi, kur jādabū Insurance Thingy. Gan jau paspēšu tur kādas reizes 5 <i>nofeilot</i>, bet droši vien tikšu galā. Un ir tomēr forši, ka es šite neesmu viena, bet man ir mans tēvainis. Ā jā, Mariušs - lielais polis - arī ir diezgan jauks; viņš arī piedāvājās palīdzēt man ar universitētes lietiņām, ja man to vajadzēs. </div><div>Fakts, protams, ka man trūkst tomēr manu pašu mīļāko. Ir nejauki bez Raibuma, bet nu, tas arī ir laika jautājums, cik pagaidām var noprast.</div><div><br /></div><div>Un es šodien braucu garām kaut kādai baznīcai, gar kuru auga diezgan mājas atgādinošu pīlādži, ar tiiiik sarkaniem pīlādžogu ķekariem, ka es knapi noturējos, lai neizlēgtu no sava autobusa un neskrietu tās visas aprīt, un varbūt paķert mazliet arī ievārījumam. Mhm. Pīlādžogu ievārījums ir viena no tām <i>neesi-dzīvojis-kamēr-neizmēģini </i>lietām. </div><div><br /></div><div>Labs ir. Iešu sarūpēšu sev vakariņas. </div><div>Lai jums jauki. <span class="Apple-tab-span" style="white-space:pre"> </span></div><div><span class="Apple-style-span" style="white-space: pre;"><br /></span></div><div><span class="Apple-style-span" style="white-space: pre;"><b>Papildināts: </b>Kas to būtu domājis, ka dzīvoklī, kurā dzīvo divi plikpauraini vīrieši, varētu būt arī fēns.</span></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-35021071076013665702009-09-01T18:16:00.004+03:002009-09-01T18:42:08.406+03:00Rīga - Stokholma - EdinburgaOmfg, es esmu Edinburgā. Pašai vēl neticās un šorīt pamostoties pirmajā brīdī nu galīgi nevarēju saprast, kur, pie vlena, es atrodos.<div>Bet nu, fakts kā tāds, tas beidzot ir noticis - esmu pametusi zemi Dzintarjūras krastos uz nenoteiktu laiku. Ak, kā man pietrūks manas Rīgas, 2., 24. un 18. maršuta autobusu, sava vecā telefona numura un visa tā, nu, TĀ. Uuuh. Pietrūks arī manu mīļo, trako un Raibuma. Jā, bet nu, gan jau iemācīšos ar to sadzīvot, dzīve turpinās un man jau lēnām rādās pirmās paveicamās lietas. </div><div>Lai nu kā, lielais pārlidojums caur Stokholmu arī pārciests, un paldies dievam, jo pa tām 10 stundām, ko man tur bija jāgaida līdz Edinburgas reisam, gandrīz pazaudēju prātu un teju izžāvāju no sevis savu plaušu. </div><div>Tagad dzīošos pie sava tēvaiņa. Un viņam un man vēl šomēnes būs dzīvokļa biedrs - liels, 24 gadus vecs polis vārdā Mariuš(s). Viņš ir diezgan jauks, viņš studējas par kaut kādu inženieri un bēdājas, kad mana tēva nav mājās. Nākammēnes mēs meklēšot citu dzīvojamo platību, bez Mariuša. </div><div>Bet te ir jauki. Man te patiesībā patīk - pilsēta ir riktīgi smuka, un ir divstāvīgie autobusiņi un visādi dīvaiņi uz ielām, un manam šībrīža izteikti britiskajam miteklim ir dikti foršs, biezs dzīvžogs apkārt un, man par laimi, šeit ir arī jaucējkrāni (tā tač viņus sauc, vai ne?), nevis atsevišķi karstā un aukstā ūdens krāni.</div><div><div><div><br /></div><div>Un vēl man pietrūks visu savu <i>prešess</i> grāmatu, kuras palika tajā zemē, un arī mūzikas kolekcija man būs jāatgūst. </div><div><br /></div><div>Tas laikam pagaidām viss. Būs vēl visādas reportāžas tiem, kuriem nu tas varētu interesēt. bučas. :></div><div><br /></div><div><br /></div><div>P.S. Jupis rāvis, es taču tagad dzīvoju uz salas.<i> Kewl.</i></div></div></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-58337351131254950332009-08-14T19:09:00.003+03:002009-08-14T20:06:34.119+03:00Advanced cat yodeling.Kārtējo reizi virsrakstam nav gandrīz pilnīgi nekāda sakara ar to, ko taisos še rakstīt, <span style="font-style: italic;">hihi</span>.<br />Vasara iet uz galīgi uz beigām. Tā bija pirmā doma, kas man šorīt ienāca prātā, palūkojoties ārā pa Raibuma istabas logu un ieraugot, ka āboli uz mani skatās jau diezgan lielām acim un mazliet tālāk spīd jau trakoti sarkanas pīlādžogas. To pašu atgādina tēva sūtītā ziņa, ka <span style="color: rgb(51, 51, 255);">31. augustā</span> es atstāšu zemi Dzintarjūras krastos. No vienas puses prieks, no otras - kamols pilnīgi rīklē iesprūda, no trešās - esmu pilnībā gatava darboties, lai sasniegtu sev izvirzītos mērķus, no ceturtās - man bail, no piektās - zinu, ka nebūs viegli, bet vēl aizvien esmu pilnībā gatava un zinu, ka tieši to man vajag. Jā, 31. augusts manā virtuālajā plānotājā tagad ir atzīmēta kā Rīga-Edinburga diena; tā pati diena, kuras novakarē es iznākšu no <a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://www.xplorebritain.co.uk/images/edinburgh-castle.jpg"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 305px; height: 227px;" src="http://www.xplorebritain.co.uk/images/edinburgh-castle.jpg" alt="" border="0" /></a>Edinburgas vilciena stacijas un ieraudzīšu apmēram to, kas redzams tajā bildītē. Iespaidīgi, <span style="font-style: italic;">huh</span>? Un es tādā pilsētā dzīvošu. Un tētis teica, ka tur pat sniedziņš mēdzot uzsnigt un tad esot galīgi smuki.<br /><span style="font-weight: bold;"> +</span> Daži Raibuma draugi pēdējā laikā man ir jautājuši, vai es domājot, ka tur būs labāk nekā šeit? Atbilde: nē. Es zinu, ka visur savas problēmas un ka viegli nebūs, bet <span style="font-size:130%;">šeit es smoku</span>. Nē, es mīlu Rīgu un man šeit patīk, bet tādam superdepresīvam radījumam kā man ir trakoti grūti dzīvot vēl jo nomācošākā vidē. Es esmu jauna, es gribu redzēt pasauli, es gribu izmācīties tajā Edinburgas <span style="font-style: italic;">faking </span>Universitātē, gribu nostāties uz savām kājām un tā tālāk, un tā joprojām.<br /><br />Jā, man to vajag, es to darīšu; iepūtiet man, <span style="font-size:130%;">bļe</span>, svārku ļipā, bet nora dosies satriekt Edinburgu un kādu dienu atgriezīsies kā mazliet vecāka, bet tikpat <span style="font-style: italic;">jobnuta</span> Nora.<br />Eu, smukā, tač' zodiņu augšā! Norām taču ne tādas vien lietas pa spēkam.<br /><span style="font-style: italic;">Cheers, ye dirty feckin' bastards - </span>tagad laiks ballēties, <span style="font-size:130%;">bļe</span>.<br /><br /><object height="344" width="425"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/aaao6z4FN5s&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/aaao6z4FN5s&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" height="344" width="425"></embed></object>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-90119661335469002002009-07-26T22:45:00.003+03:002009-07-26T23:08:10.360+03:00Midžeti-pedofīli brauc uz bērnudārzu.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://easyget.lv/img/articles/0905/13297.gif"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 152px; height: 204px;" src="http://easyget.lv/img/articles/0905/13297.gif" alt="" border="0" /></a><br />Pirms nepilnas stundas atgriezos no<span style="font-style: italic;"> Zvērā</span>. Lai sasper mani jods, ja tas nebij' viens lustīgs pasāciens.<br />Bija tīri labi, man pat patika. Žēl, protams, ka<span style="font-style: italic;"> Camp el Retardo</span> nebija pilnā sastāvā un ka mūsu <span style="font-weight: bold;">Mamma</span> mira diezgan mokošā nāvē iekš ugunskura, bet visādi citādi bija dikti liels prieks satikt ļautiņus, kurus es teju veselu gadu nebiju redzējusi. Bija labi piedzerties, bija labi bučoties, bija labi dancoties un vispār, Bija Labi. Tiešām.<br />Par muzikālo festivāla daļu runājot, jāteic: <span style="font-style: italic;">"VĀU, es beidzot atceros kādu no tām daudzajām grupām, kuras es it kā esot redzējusi uzstājamies." </span>Bet kopumā, par muzīk kā parasti nevar sūdzēties: <span style="font-style: italic;">Soundarcade</span> iepriecināja ar pāris vecajiem gabaliem, Roberts Gobziņš iepriecināja ar Resnajiem Putniem <span style="font-style: italic;">(kas vēlāk pārvērtās par Resnajiem Pupiem, hihi)</span> un Zigi un Ligitu, PND iepriecināja ar <span style="font-style: italic;">Sprīdīti</span>, kas, kopistiski nodziedāts, radīja apmēram tādu pašu pacilātības sajūtu kā himna, <span style="font-style: italic;">Frank Zappa Project</span> ir kaut kas tirliņiski apburošs, un es pat pilnīgi atcerējos, kas man īsti patika tajā vēl smagākajā mūzikā. <span style="font-weight: bold;">UUH</span>.<br />Stopojiens mājās gan nebija no tiem veiksmīgākajiem (un viennozīmīgi ne mums vienīgajiem), bet liels paldies Uvim un Ārčijam par pacietību tajā jaukajā, 15 km īsajā pastaidziņā. Hihii.<br />Un tagad man būs gads laika, lai sailgotos pēc saviem retarded people, mammu jokiem un peldvietas, pie kuras notiekušās sarunas reizēm pārtrauc izsaucieni "Bļeģ, pimpis!". Vēl šorīt, maršējot pāri diezgan piedrazotajam futbola laukumam, garām tukšajai dīdžeja nojumītei, pie kuras aktīvi čilloja kāds piemāvies tipāžs, un... un, ai, pilnīgi sagribējās noskūpstīt zemi, pa kuru staigāju, cik ļoti man ir mīļa tā Zvērīgā vietiņa, kur es reizi gadā iegriežos, nu jau ceturto gadu pēc kārtas.<br />Tagad tik sagaidīt bildes un nākamo gadu. Kissye.n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-61140008153840452522009-07-21T00:09:00.004+03:002009-07-21T00:29:48.098+03:00(Ja nē, es dzeršu līdz nāve mūs šķirs)<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyxD2Nplt8zr2qqkVfA5lUbMPRxooWvgXhrIkPhzFJIP5ezhHgWB5iO5P6HBTKAtBYu3Gw8ReUTwpjRi7ZM5QQqfKTXSAq_L8gvUotqwDEGkX4N6pFbVdhOiOfbh8AMs2YCPWcQC2BXQ/s1600-h/IMG_2008.jpg"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 254px; height: 170px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyxD2Nplt8zr2qqkVfA5lUbMPRxooWvgXhrIkPhzFJIP5ezhHgWB5iO5P6HBTKAtBYu3Gw8ReUTwpjRi7ZM5QQqfKTXSAq_L8gvUotqwDEGkX4N6pFbVdhOiOfbh8AMs2YCPWcQC2BXQ/s320/IMG_2008.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5360653847353884626" border="0" /></a><br />Ir tik labi būt vasarā. Nē, tiešām. Esmu iedegusi brūna, brūna, paspējusi padzīvoties viltotā fonofestā, iekarot Vecrīgu, pārvarēt morālo Krabi, un ko tik vēl ne.<br />Šī, kā izskatās bija reti laba nedēļas nogale. Biju pie Maijas - beidzot nopeldējos, biju Salaspils memoriālā, pavadīju nakti guļot šūpuļtīklā ar kādu jaunkungu, kuram govju brūnas acis ar gaišām skropstām un vasaras raibumu vairāk kā saprašanas (un vispār, mēs pat neizkritām, hihi). Un man prieks, ka esmu ieslīgusi tādā zināmā aizmiršanās un visādu dīvainu, muļķīgu nieku darīšanas stadijā, kad nospļauties pat par to, ka kabatā vējš gaudo, ka mēdzu aizmirst mājās jaku, kad ārā līst lietus un ka tā tas nebūs mūžīgi. <span style="color: rgb(102, 0, 204);font-size:130%;" >Piedrāzt</span>, kā teiktu mana dārgā Šarlote.<br />Dzert, mīlēties, ballēties, sasmieties. Vairāk man nav ko teikt. :><br /><br />Ā, jā. Še jums, pēdējā laika favorīts:<br /><object width="425" height="344"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/7bTjjS_palc&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/7bTjjS_palc&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="425" height="344"></embed></object><br /><br /><span style="color: rgb(0, 102, 0); font-style: italic; font-family: georgia;font-family:Verdana;font-size:100%;" ><span style="font-size:85%;">It was always worth it<br />That's the part I seem to hide</span></span>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-11285979964724507862009-06-26T02:11:00.014+03:002009-06-26T03:29:17.664+03:00"Tur notiek mīlestība."<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhRBfCN0OQVLX0c_VuEsaSWrapyRBpHVkUKygEq1OS5YES9BKyZI8IUls7s2OhY3FMIJ4k397lL_PMcw-4MTv0wG22FXOgZzo2FsUpqPJbnfsJNKVqZ8pdk2y3cRi6_M6iu6YZSAG2V5A/s1600-h/ChadGeranRhymeBookPage11and12-742825.jpg"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 195px; height: 149px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhRBfCN0OQVLX0c_VuEsaSWrapyRBpHVkUKygEq1OS5YES9BKyZI8IUls7s2OhY3FMIJ4k397lL_PMcw-4MTv0wG22FXOgZzo2FsUpqPJbnfsJNKVqZ8pdk2y3cRi6_M6iu6YZSAG2V5A/s320/ChadGeranRhymeBookPage11and12-742825.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5351407433584749762" border="0" /></a>Tikko nomira Maikls Džeksons, bet man ir vienkārši prieks par to, ka ir dzeja.<br />Tā vienkārši.<br />Uzgāju savu sen neredzēto <span style="font-style: italic;">Japāņu modinātāja šonakti</span>, un tā mazliet atļāvos sev atgādināt, kāpēc es nopirku sev to grāmatu. (Vispār, es to izdarīju galvenokārt tāpēc, ka pirmais, ko ieraudzīju to atverot, bija dzejolis par zemenēm, kuras ir zemes krūšu gali. Ar to pietika, <span style="font-style: italic;">hihi</span>)<br /><br />Vispār, es pirms kāda brīža saņēmu telefona zvanu, kuru es tiešām nebiju gaidījusi.<br />(<span style="font-style: italic;">Mans telefons tūtina /Bet man patīk kad viņš vēkšķ</span>)<br />Patiess pārsteigums, tikai grūti spriest vai tas mani iepriecināja, vai izraisīja apmēram tādu pašu e<span style="font-size:100%;">fektu kā alus no iepriekšējā dienā atvērtas bundžas. </span><span style="font-size:100%;"><span style="font-size:100%;"><br /></span><span style="font-size:100%;">(<span style="font-style: italic;">Piedod ka mana seja /Zaļāka par tavu telti</span>)</span><span style="font-weight: bold;"><br /><span style="font-size:130%;">Ak Velns</span></span></span>, es neatceros, kad pēdējo reizi kāds telefona zvans man lika aukstiem sviedriem izspiesties uz pieres un vēderam justies kā tukšam skārda spainim, pa kuru tikko no visa spēka iekrāmēts ar <span style="font-style: italic;">Kaut Ko</span>. <span style="font-style: italic;"><br />(Zarnas ar jūtām piesūkušās /Galvā sakāpuši sūdi</span>)<br /><br />Kaut kā nenāk miegs. Tā vietā šobrīd slīcinos makulatūrā un pirmdienas gaidās, kad nonākšu hipiju nometnē.<br />Šodien biju pie jūras. Šķiet, ka vēl aizvien aiz auss ir smilšu graudi, un man patīk, kā smaržo mana vēl neizmazgātā kleita. Rīt braukšu atkal un pūlēšos izlabot savu šveiciešu raibaļai pielīdzināmo iedegumu.<br /><br />Bet atkal - nav labi, nav galīgi. Grūti saprast, ko man vajag un kur es gribu būt.<br /><span style="font-style: italic;">(Tur, kur pat vilciena sliedes maigi apbrauc tev apkārt)</span><br />Pilnīgi pašai jau sāk apnikt šitāda galīga sevis nesaprašana. Pilnīgi šķiet, ka smadzenes bojā man dzīvi, no Citas puses. Nē, tiešām, man patīk, ka man tādas ir un es gūstu baudījumu no tā, ka varu likt tās lietā, bet... Bet man viņas tādas savādas<span style="font-style: italic;">. </span><br />(<span style="font-style: italic;">Dažos zvaigznājos sievietes vēl atdodas par mīlu</span>)<br /><span style="font-size:100%;">Kā izlaidumā jau tika teikts - pilnas ar tauriņiem un puķēm; nepieminēts palika tikai tas, ka tur ir </span><span style="font-size:130%;"><span style="font-size:100%;">arī </span>toksiskie atkritumi, krāsains pelējums un sagrabējis VEFa magnetofoniņš</span>.<br /><br />Tā viš i, jā.<br /><span style="font-style: italic;">(Mīlai daudz nevajag pasūtīt visus un abonēt sevi)</span>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-59023325990069645192009-06-25T13:06:00.003+03:002009-06-25T13:26:59.713+03:00Oh no, love, you're not alone.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSlI0f-g7ag-vrp9VhxUAbnsF3x2OZwqEyYa53otsDST2y3Q1twr8v28kqJkOZqqtWLpGGElYAz6CEuDLTdDalKQSV0VWo0cjHpeL4CEIbvjDnKVzgFtctcC1-WLXxKzGk4Qtx44Jccw/s1600-h/DSC02162.JPG"><img style="margin: 0pt 10px 10px 0pt; float: left; cursor: pointer; width: 171px; height: 228px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSlI0f-g7ag-vrp9VhxUAbnsF3x2OZwqEyYa53otsDST2y3Q1twr8v28kqJkOZqqtWLpGGElYAz6CEuDLTdDalKQSV0VWo0cjHpeL4CEIbvjDnKVzgFtctcC1-WLXxKzGk4Qtx44Jccw/s320/DSC02162.JPG" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5351208927802227506" border="0" /></a><br />Kāpēc man vienmēr virsraksti ir angļu valodā? jancīgi.<br />Lai nu kā, labs rītiņš Latvijā.<br />Divas lietas par ko runāt - izlaidums un Jāņi. Visu pēc kārtas...<br />Izlaidums. Jā, dārgie, patiesi - Nora ir pabeigusi skolu. Tiesa, viegli vienmēr nebija, bet šobrīd tiešām jūtos zaudējusi vietu, kur esmu pavadījusi 2/3 no savas līdzšinējās dzīves. Nu galīgi traki. Nē, bija jauki, tiešām. Bet kaut kā tomēr nebija. Es nezinu kā, varbūt es vienkārši esmu diezgan sadirsta un sajukusi, bet man šķiet, ka kaut kā trūka. Nē, man tiešām patika basām kājām dejot teju visas nakts garumā un tad, četros no rīta, kursēt pa Mēness ielu ar jaunībai raksturīgu kokteiļveidīgu dzērienu plastmasas glāzītē. Bija jauki, bet vajadzēja Vēl Kaut Ko.<br /><br />Jāņi. Svaigāks notikums. Ak. Bija diezgan labi, patiesībā, šie bija pirmie Jāņi, kuros es patiešām ņēmu un piedzēros. Jā, paspēju arī sagruzīties, atraidīt kādu jauno cilvēku, dabūt pirkstā milzīgu skabargu un izspēlēties "Ādamam bij' septiņ' dēli" un "Kas dārzā". Nē, nu labi, pirms tam es pamanījos nejauši nozagt no Rimi tamponus. Tiešām un līdz galam nejauši. Nākamā diena arī bija ciešama. Tagad zināšu, ko nozīmē apstrādāt kādu ar <span style="font-style: italic;">Macroflex'u </span>un kā izskatās, kad kāds met kādam citam ar baļķi. Bija labi - es pat nesmirdu, hihi.<br /><br />Viss būtu baigi forši, ja vien to visu necaurvītu baigā bēda. Tas ir ļoti sarežģīti un ļoti gari, man negribas par to ne runāt, ne rakstīt, bet nu labi. Gānjau, nor, ganjau.<br />Tagad gribu saplānot nedēļas nogali un aizstopot līdz Madonai uz Hipiju nometni. Man vēl šeit ir tikai mazliet vairāk kā mēnesis atlicis, tādēļ, jādara viss, ko vien varu.<br /><br />Protams, <span style="font-style: italic;">Muzikaļnaja pauza.<br />Mazliet banāli, mazliet ne pēc kā, bet kaut kā iapatikās man šitas gabals.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/ZZMUfIJTDKI&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/ZZMUfIJTDKI&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /></span>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-18778163998773888572009-06-14T19:20:00.006+03:002009-06-14T20:07:46.258+03:00Break up, break down, get drunk, fuck around.Daudz laimes dzimšanas dienā Šarlot, bet man šī diena ir reti briesmīga.<br />Šausmīgi ieraksta ievadvārdi, bet, man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē man pa īstam ir salauzta sirds. Punkts.<br />Citādāk? Citādāk ir viena no tām dienām, kad labāk nemaz vispār nevērt vaļā savu muti. Diena, kad ir grūti saņemties aizbraukt mājās, tāpēc vēl aizvien esmu pie Maijas, tukšoju kādu trešo čipsu paku, dzeru kaut kādu lētu Martini pakaļdarinājumu, pīpēju slimus ar zemeņu garšu (kuri pēc otrā dūma vispār ne garšo, ne smaržo pēc zemenēm) un [relatīvi] priecājos par Gizmo smirdīgajām padusēm. Vārdu sakot, mizerabli, cik vispār mizerabli var būt.<br />Es tiešām nesaprotu, kāda huja pēc es vēl šeit kaut ko rakstu. Tas laikam nav apzināti.<br />Un jā, kāda huja pēc man tieši šodien vajadzēja atvērt savu muti???<br /><br />Pusotrs mēnesis; viens diezgan, visādā ziņā, sadirsts pusotrs mēnesis priekšā.<br />fāk.<br /><br /><br /><div style="text-align: right; font-style: italic;">Mīlulīt, ienāc manā cellē<br />redzēsi, kāpēc es esmu tik dažāds -<br />ar mūžīgu nogurumu un bažām,<br />siltu segu un grāmatām dažām.<br /><br />- Es nolaidos Tevī kā alpīnists ellē.<br /><br />Skaistulīt, kāpēc tev pelēka seja<br />un sabeigtas rociņas klēpī?<br />Šī vēl nav īstākā bēdu leja,<br />te retumis uzrakstās kāda dzeja.<br /><br />- Skrien sāpēs kā zviedru ķēniņš uz slēpēm.<br /></div>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-57294886833978421632009-06-09T20:15:00.006+03:002009-06-09T21:11:07.847+03:00Jovi punch!Man ir jāmācās ekonomikas eksāmenam, tāpēc es labāk veltīšu kādu Krietnu laika sprīdi kārtējā ieraksta veikšanai. Neraugoties uz to, ka man īsti nav ko teikt.<br />Šodien biju skolā, atdot bibliotēkā daļu no grāmatām, kuras jau kādu laiku ir aizķērušās pie manis. Un, ak Velns, no manis grib atpakaļ Klāviņu. Manu mīļo, nobružāto, sirdsveida līnijām pārpilno Klāviņu. Parasti es tā nesaku, bet Tikai Par Manu Līķi! Es esmu gatava vēl kādas pāris nedēļas intensīvi izvairīties no bibliotekāres, lai tikai Elsbergs paliek pie manis. Turklāt, nebūtu ētiski izšķirt brāļus - arī Jānis Elsbergs ir atrodams manā plauktu un sirdi priecējošajā grāmatu krājumiņā.<br />Šoreiz arī centīšos īpaši nepaust savu neapmierinātību ar šodienas valdības lēmumiem sakarā ar minimālās algas <span style="font-style: italic;">apšņikāšanu </span>un nodokļu paaugstināšanu. Pateikšu tikai to, ko lielākā daļa jau visticamāk zina - nu nav onkuļiem ar smadzeņpodiem viss kā vajag, nav un viss.<br />Jebkurā gadījumā.<br />ārā ir vasara (beidzot), man jau vienreiz ir nolobījusies āda un vasaras raibumi kārtējo gadu lielā mērā apsēduši manu ģīmi. Visnotaļ priecējoši. Rīt pēc eksāmena ir doma aizbraukt līdz jūrai, pabrūnināt savu<span style="font-style: italic;"> bodī</span> - pēdējo reizi tur biju nedēļas nogalē pirms latviešu valodas eksāmena, un tagad varu visiem silti ietekt, vai, pareizāk sakot, silti neietekt gatavoties eksāmeniem pludmalē. Tas arī beidzas ar jau iepriekš minēto ādas lobīšanos un iedegumu kā šveiciešu raibaļai, hihi.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://pro.corbis.com/images/RF248811.jpg?size=572&uid=%7B531C6D18-8C5C-47EF-92A8-7CAE0C7A1683%7D"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 229px; height: 151px;" src="http://pro.corbis.com/images/RF248811.jpg?size=572&uid=%7B531C6D18-8C5C-47EF-92A8-7CAE0C7A1683%7D" alt="" border="0" /></a><br />Un kaut kur pazudusi tā lieliskā brīvības izjūta, kas parasti pārņem jau jūnijā. Eksāmeni varbūt pie vainas. Varbūt tomēr tas, ka vairs nekad nebūs tā ierastā vasaras brīvsoļa, bez kura bija grūti iedomāties savu dzīvi pēdējos 12 gadus. Ai, ai, ai... Es varētu, tomēr, varētu, visu savu dzīvi pavadīt skolas solā, graužot zīmuļus, ar lineāliem zāģējot solus un zīmējot krāniņus uz blakussēdētāja klades lapu maliņām, un neuztraucoties gandrīz ne par ko, jo viss - sākot no eksāmeniem, beidzot ar t.s. lielo dzīvi - šķiet tikpat tāls kā vecumdienu sirmums. ai, ai, ai...<br /><br />Nu, Jupis viņu rāvis... Iešu labāk atsvaidzināšu savas zināšanas par protekcionismiem un alternatīvajām izmaksām.<br /><br /><span style="font-weight: bold;">Un tagad</span>, smieklīgākais video, ko jūs šonedēļ būsit redzējuši.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/ILvkEHQPHHg&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/ILvkEHQPHHg&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /><span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;">+</span></span> Pievērst īpašu uzmanību dejai <span style="font-style: italic;">0:33 </span>- tā turpmāk būs manējā.n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com6tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-86655031578325958402009-06-08T18:13:00.004+03:002009-06-08T23:45:37.240+03:00The only one who uses school for pleasure.Privet.<br />Ilgi nav nekas rakstīts. Tātad jāpazīmējas, lai būtu redzams, ka esmu vēl dzīva.<br />Tātad, man iet vairāk vai mazāk ciešami, šobrīd eksaminējos, lai pamestu 12 gadus apdzīvoto iestādi, lēnām cenšos nobriest savai Dzintarjūras krastos esošās zemes pamešanai un tā tālāk, un tā joprojām.<br />Nav tomēr īsti ko teikt. Visādas baigās lietas šeit notiek un daļa no tām liek justies nogurušai un nomāktai, un rada vēlmi uztaisīt baigo revīziju smadzenēs un izmest ārā dažus ierūsējušus krāmus, kas jau labu laiku mētājas manā augšējajā kakla turpinājumā. Tik daudz ko darīt; nav ne spēka, ne motivācijas kaut kam pieķerties un izdarīt. <span style="font-style: italic;">Breikdauniņš.</span> Fui, cik nomācoši to pat uzrakstīt. Kaunies, nora, labāk būtu piecēlusi savu pakaļgalu un aizgājusi kādu puķu kumšķīti no kāda kaimiņu dārza nogopīt.<br />Lai nu kā.<br />Pagājušajā nedēļā pamanījos nolikt 4 eksāmenus. Tas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc prātā iestājies iztukšītis.<br />Vismaz nedēļas nogale palīdzēja atslēgties. Ar dārgo Ch izvizinājāmies ar mašīnītēm Jūrmalā un izslinkoju savu svētdienu pie vēl jo dārgākā Zvirbuļa. Trešdien jānokārto ekonomika un tad vēl paliks franču valoda. Un tad jau izlaidums un tad Jāņi, un tad dokumentu izņemšana, un tad pārcelšanās uz Skotu zemēm. FUCK MY ASS. Man jābeidz domāt par to, ka laiks iet tik šausmīgi skrien; vajadzētu to vienkārši izbaudīt kā vien var, jā.<br />Un tad man priekšā diezgan brīvs gads Skotijā. Nu labi, cik nu brīvs - plānā nokārtot dažus superkrutus eksāmenus, uztaisīt pieklājīgu portfolio arhitektūras studijām, zīmēt, kamēr pirksti kritīs nost un tam pa vidu, tikt galā pašai ar sevi. Bet brīvais gads. Jupis parāvis, man tāds tiešām būs. Ja man tas būtu pateikts pirms gadiem diviem, es ar nagiem un zobiem censtos pierādīt, ka man tādu nevajag, bet, lai cik savādi tas neizklausītos, tagad es jūtu tikai nepieciešamību pēc tāda.<br />Labs ir, laikam jāiet iedzīt savai mātei paurī, ka es neesmu narkomāne un ka negribu piestumt māgu ar debesmannā ik pēc pusstundas - jā, ir cilvēki, kuriem ar tādu lietu saprašanu ir tā pagrūtāk.<br />Bija tik daudz domu, kuras gribēju pierakstīt. Še tev nu bija, visas pazudušas.<br /><br /><span style="font-weight: bold;">Nedēļas joks</span>: Gāja ezītis pa mežu, skatās - degoša mašīna. Ielīda iekšā un sadega. (Jā, man tas tiešām šķiet ļoti smieklīgi)<br /><br />Ārā sūdīgs laiks, ne?<br /><br /><br /><br /><br /><span style="font-weight: bold;">Papildināts</span>: Jā, pēc Ch lūguma, pastāstu, ka Jūrmalā dzēru kokteili, kurš izklausījās pēc Deivida Bovija, izskatījās pēc Walrus un garšoja pēc košļenītēm. Hihi. Toties šarlote savam hujarito, vai kā nu to sauca, piebēra pārāk daudz cukura un visu sabojāja. Hhhihih.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/ndPNt5Yyn6Q&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/ndPNt5Yyn6Q&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-594130979914558382009-04-23T20:59:00.006+03:002009-04-23T23:40:19.925+03:00There is something terribly wrong with this world.Te nu es sēžu - ar Paulu Bankovski, grāmatu ar purva līķa biksēm uz vāka, banānu un kafijas krūzi. Esmu tikko nogulējusi divreiz ilgāk, nekā biju gribējusi (kā vienmēr, starp citu), jūtu, ka diena ir TOTĀLI pad***ta un ir tāds maziņš kašķītis, <span style="font-style: italic;">maindfaciņš</span> un vientulības izjūta.<br />UN pēdējās dienās tik bieži piedzīvotā sajūta, ka pasaule ir sagājusi galīgā grīstē. Par to man bija jārunā franču valodas eksāmena mutiskās daļas izmēģinājumā, par to es rakstīju un runāju savā <span style="font-style: italic;">book report'ā</span>, to es jutu vakar, kad, zobu tīrīšanas laikā, sajutu spēcīgu nepatiku pret zobu pastas garšu savā mutē. <span style="font-size:130%;">Kas, pie Velna, ir par lietu?</span> Grūti izšķirt, vai tas bija Zanders ar savu izsmeļošo un viennozīmīgi ieinteresējošo dienas apskatu, vai arī Kučinskis, kurš būtu uzskatāms par labu iedvesmas avotu savas dzīves veidošanā, bet tajā pašā laikā raksta mazliet demotivējošas izjūtas raisošus rakstus par to, kas tad īsti uz šīs dievu aizmirstās planētas notiek.<br />Franču valodā dabūju kārtējo reizi papļāpāt par un ap savu jaunības maksimālismu un vēlmi gāzt visu - sākot ar kalniem un beidzot ar valdībām. Lai nu kā, vakar iepazinos arī ar kāda gudra civēka (piedošanu, tiešām neatceros kura) uzskatu, ka jaunībā visi ir lielākoties diezgan kreisi savos uzskatos un tas esot pilnīgi normāli. Savukārt, vecumdienās tas liecinot tikai par mentālas dabas problēmām. Interesanti, bet šoreiz varbūt mazliet ārpus konteksta. Bet, mani mazie, mīļie komunistiņi, kopš otrdienas rīta pa galvu kuļas jautājums, kurš man tika uzstādīts tajā pašā franču valodas runāšanā - vai mēs, paaudze ar nezināmu burta apzīmējumu, varam radikalizēties/solidarizēties tādā mērā, lai Kaut Ko mainītu?<br />Ak Velns, atkal jau es ar saviem revolucionārajiem plāniem, NU BET, man tomēr vēl ir 18 (ar pusi, ha!)...<br /><br />Lai nu kā, man šodien ir īpaša diena. Man šķiet, ka šodien apmēram 20% no mana vārdu krājuma sastādīja vārds 'krāniņš'. Un šoreiz ne tajā labākajā ziņā, laikam, bet drīzāk paužot neapmierinātību. Stāsts šoreiz ir par anatomiska rakstura grāmatu, kura atrodama liceja 30. kabinetā. Tajā par modeli ir ņemts vīrietis ar izteikti mazu krāniņu. Kā pārliecināts bibliofīls, protams, gribēju gūt arī kādu estētisku baudījumu no grāmatas, pat ja tā ir enciklopēdija par cilvēka uzbūvi, un kā lai es tādu gūstu, ja katrā piektajā lappusē es redzu dīvainā pozā attēlotu vīrišķi ar mazu krāniņu??? Jāatcerās aizrakstīt nopietnu vēstuli grāmatas veidotājiem...<br /><br />Turklāt, man tikko paziņoja, ka pie manis uz nedēļu iegriezīsies kaķene. Balta un ar raksturu. Bet, jupis ar ārā, man nepatīk kaķi. Es nespēju ar viņiem sarunāties. Ar suņiem man komunikācija vienmēr ir bijusi tāda... veiksmīgāka. Ganjau dzīvošu, bet tas tomēr ir mokoši, jo man būs jāsargā savas mazās, kāmīgās Lolas dzīvība.<br /><br />Un, kā ierasts, muzikālā pauzīte. Šoreiz, kā vienmēr lieliskais, Dilanonkulis. Enjoy.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/PhOc0V-ES40&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/PhOc0V-ES40&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /><br /><span style="font-weight: bold;font-size:180%;" >+</span> Man kādu dienu būs suns, kura vārds būs Pīters Bamslis.n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-31642423346918089242009-04-19T18:40:00.006+03:002009-04-19T21:06:10.655+03:00"Labi, ka es neesmu Sarkangalvīte" jeb "Sucks to be you"Ir TIK sasodīti labi būt Norai.<br />Nē, tiešām. Ir tik neiedomājami labi būt tādam, kura vārds ir drīzāk jēdziens, nekā kārtējais īpašvārds. Ir tik labi sēdēt autobusā laškrāsas beretē, dīvainos svārkos un zaķīšiem ausīs, kad tev apkārt ir trīs pilnīgi vienādas jaunkundzes<span style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">, </span></span></span></span>kuras viena otru cenšas pārspēt <span style="font-style: italic;">"mans mētelis izskatās pēc vaskadrānas </span><span style="font-style: italic;">vairāk</span><span style="font-style: italic;">, nekā tavējais"</span> ziņā. Ir tik trakoti labi būt tādai Norai, Šarlotei, Zvirbulim vai Gizmo, vai dajebkuram citam cilvēkam, kuram dublikātu VIENKĀRŠI NAV.<br />Protams, drīkst ar mani strīdēties un galvot, ka katrā no mums slēpjas kas unikāls, bet es jebkurā gadījumā palikšu pie tā, ka ir cilvēki, no kuriem pārsteigumus sagaidīt nevar; kuri gatavi noslīd no konveijera lentes. Jā, tomēr es spriežu līdzīgi vecajam, labajam Raskoļņikovam no "Nozieguma un soda" - ir Īpašie un ir tie, kuri ir... nu, tādi, kuri vienkārši Ir, vārdu sakot. Un ar vārdu Īpašie, es šoreiz nedomāju tos, kuri ir īpaši no tāda tīri subjektīva skatījuma, bet tādi, par kuriem var teikt, ka tie ir Īpaši paši par sevi. Vai arī - vienkārši nedefinējami.<br /><br /><br /><span style="font-size:130%;">Lai nu kā. </span><br />Man beidzot ir tā jaukā pavasara sajūta, kad var mīlēties, iemīlēties, runāt pilnīgu <span style="font-style: italic;">h**ņu</span> un nodarboties ar brīvdabas alus patērēšanu. Hihi. Man ir prieciņš, ka pēc mana īpašā piedzīvojuma ar cigareti, kuras ogle izrādīja spēju un neapturamu vēlmi padraudzēties ar manu aci, nav palikušas nekādas vērā ņemamas sekas - jā, rēta tomēr samanāma tikai pāāmatīgi ieskatoties un skropstas arī sāk ataugt. Un vēl, uz ielām parādās narcises un es dzeru jau n-to litru bērzu sulas.<br /><br /><br />Protams, <span style="font-style: italic;">muzikaļnaja pauza</span> - šis gabaliņš jau savas pāris dienas pa galvu jaucas.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/zwm8fT3llP0&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/zwm8fT3llP0&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /><br /><br /><span style="font-weight: bold;font-size:180%;" >+</span> Man šķiet, ka man mazliet veicas.n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-61650772193468388332009-04-03T10:55:00.006+03:002009-04-03T13:15:51.774+03:00Paģiras ar kafiju un krabja salātiem.Labrīt, dārgie, man ir paģiras. Sen nebiju bijusi tik drausmīgā kondīcijā kā vakardienas vakarā. Gan morāli, gan fiziski. Piekrītu, šausmīgi ieraksta ievadošie teikumi, bet tas laikam ir normāli.<br />Un man, starp citu, parasti ir paģiras.<br />Pateicos Dacei, kura mani tā pēkšņi izvazāja pa 3 iedzertuvēm.<br />Sākums "Kosmiskajā sunī", kur spēlēja kāds nenosakāma dzimuma gōtiskās mūzikas cienītājs, kurš savu mūziku pārsātina ar supermoderniem efektiem. Turklāt, viņiem bija sintezators. SINTEZATORS,<span style="font-style: italic;"> god damnit</span>. Viņš radīja manī vēlmi uzvilkt kaut ko no lateksa. Un vispār, visi tajā grupā bija viena dzimuma, es tikai vēl nezinu kura. Dace mēģinās apgalvot pretējo.<br />Hosteļdzertuvē turpināju reibt.<br />Depo,<span style="font-style: italic;"> ah, mon amour</span>. Jā, Dacei mācīju franču lamu vārdus - viņai beigās izdevās pateikt <span style="font-style: italic;">merdre</span>. Prieks par viņu. Bija patīkami atgriezties tajās glītajās telpās - nebija tur būts kopš pludmales ballītes kaut kad decembrī, kad tā piesmēlu ar smiltīm savu somu, ka vēl mēnesi pēc tam nespēju tikt no tām vaļā. <span style="font-style: italic;">Anyway</span>, spēlēja kaut kāda forša grupa, kurai, kā vienmēr, nezinu nosaukumu, bet bija tīri tā neko. Tur bija glīts čells ar mazāk glītu čellisti, bet tas jau nu tā. Galīgi noreibu.<br />Mājupceļš izvērtās katastrofā. Lai neuztaisītu autobusā Šarlotes cienīgu fiasko, izkāpu<span style="font-style: italic;"> dafiga </span>pieturas par ātru, aizmirstot, ka tas taču bija <span style="font-style: italic;">fucking</span> pēdējais autobuss. Neko darīt, <span style="font-style: italic;">love</span>. Līdz mājām aizsoļoju veiksmīgi.<br />Šīs ir piezīmes, lai es neaizmirstu cik ļoti man reizēm nepatīk dzert un cik ļoti man reizēm no rīta nepatīk mosties, saprotot, ka iepriekšējā vakarā esmu dzērusi. Lai es neaizmirstu, ka man nepatīk brīži, kad paliek nelabi <w:dontbreakconstrainedforcedtables> <w:dontvertalignintxbx> <w:word11kerningpairs> <w:cachedcolbalance> </w:cachedcolbalance> <w:browserlevel></w:browserlevel> <m:mathpr> <m:mathfont val="Cambria Math"> <m:brkbin val="before"> <m:brkbinsub val="--"> <m:smallfrac val="off"> <m:dispdef> <m:lmargin val="0"> <m:rmargin val="0"> <m:defjc val="centerGroup"> <m:wrapindent val="1440"> <m:intlim val="subSup"> <m:narylim val="undOvr"> </m:narylim></m:intlim> </m:wrapindent><!--[endif]--><!--[if gte mso 9]><xml> <w:latentstyles deflockedstate="false" defunhidewhenused="true" defsemihidden="true" defqformat="false" defpriority="99" latentstylecount="267"> <w:lsdexception locked="false" priority="0" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Normal"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="heading 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 7"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 8"> <w:lsdexception locked="false" priority="9" qformat="true" name="heading 9"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 7"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 8"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" name="toc 9"> <w:lsdexception locked="false" priority="35" qformat="true" name="caption"> <w:lsdexception locked="false" priority="10" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Title"> <w:lsdexception locked="false" priority="1" name="Default Paragraph Font"> <w:lsdexception locked="false" priority="11" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtitle"> <w:lsdexception locked="false" priority="22" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Strong"> <w:lsdexception locked="false" priority="20" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="59" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Table Grid"> <w:lsdexception locked="false" unhidewhenused="false" name="Placeholder Text"> <w:lsdexception locked="false" priority="1" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="No Spacing"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" unhidewhenused="false" name="Revision"> <w:lsdexception locked="false" priority="34" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="List Paragraph"> <w:lsdexception locked="false" priority="29" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Quote"> <w:lsdexception locked="false" priority="30" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Quote"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 1"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 2"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 3"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 4"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 5"> <w:lsdexception locked="false" priority="60" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Shading Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="61" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="62" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Light Grid Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="63" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="64" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Shading 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="65" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="66" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium List 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="67" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 1 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="68" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 2 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="69" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Medium Grid 3 Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="70" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Dark List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="71" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Shading Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="72" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful List Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="73" semihidden="false" unhidewhenused="false" name="Colorful Grid Accent 6"> <w:lsdexception locked="false" priority="19" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtle Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="21" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Emphasis"> <w:lsdexception locked="false" priority="31" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Subtle Reference"> <w:lsdexception locked="false" priority="32" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Intense Reference"> <w:lsdexception locked="false" priority="33" semihidden="false" unhidewhenused="false" qformat="true" name="Book Title"> <w:lsdexception locked="false" priority="37" name="Bibliography"> <w:lsdexception locked="false" priority="39" qformat="true" name="TOC Heading"> </w:LatentStyles> </xml><![endif]--><style> <!-- /* Font Definitions */ @font-face {font-family:"Cambria Math"; panose-1:2 4 5 3 5 4 6 3 2 4; mso-font-charset:1; mso-generic-font-family:roman; mso-font-format:other; mso-font-pitch:variable; mso-font-signature:0 0 0 0 0 0;} @font-face {font-family:Calibri; panose-1:2 15 5 2 2 2 4 3 2 4; mso-font-charset:186; mso-generic-font-family:swiss; mso-font-pitch:variable; mso-font-signature:-1610611985 1073750139 0 0 159 0;} /* Style Definitions */ p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal {mso-style-unhide:no; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; margin:0cm; margin-bottom:.0001pt; text-align:justify; text-indent:1.0cm; mso-pagination:widow-orphan; font-size:12.0pt; mso-bidi-font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman","serif"; mso-fareast-font-family:Calibri; mso-fareast-language:EN-US;} .MsoChpDefault {mso-style-type:export-only; mso-default-props:yes; font-size:10.0pt; mso-ansi-font-size:10.0pt; mso-bidi-font-size:10.0pt; mso-fareast-font-family:Calibri;} @page Section1 {size:595.3pt 841.9pt; margin:72.0pt 90.0pt 72.0pt 90.0pt; mso-header-margin:35.4pt; mso-footer-margin:35.4pt; mso-paper-source:0;} div.Section1 {page:Section1;} --> </style><!--[if gte mso 10]> <style> /* Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-font-family:"Times New Roman"; mso-fareast-theme-font:minor-fareast; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin; mso-bidi-font-family:"Times New Roman"; mso-bidi-theme-font:minor-bidi;} </style> <![endif]--><s><span style="font-family:georgia;">un lai neaizmirstu kādēļ pēc vakardienas labākais risinājums nav piedzerties</span><o:p></o:p></s>.<br />Nē, pēdējā teikuma daļu izsvītroju - pēc vakardienas bija tik labi piedzerties, ka man vajadzētu atcerēties to izdarīt arī turpmāk, kad ir vīriešproblēmas un rodas vēlme pārorientēties uz sievietēm.<br />Lai nu kā. Kafija mani mazliet ir atdzīvinājusi, krabju salāti patīkami iekārtojušies kuņģītī, un man šķiet, ka es beidzot esmu sapratusi kāpēc manu<span style="font-style: italic;"> emuāru</span> sauc Krabjsalāts. Ar šo dziesmiņu pavadīju lielāko daļu mājupceļa, līdz izlādējās telefons. Jā, zinu, ka tas ir muļķīgi, bet neviena apkārt jau nebija.<br /><br /><span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;">I can hide behind sunglasses it's not as bad as it seems.</span></span><br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/RYBgoZ2HFFI&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/RYBgoZ2HFFI&hl=en&fs=1&color1=0xe1600f&color2=0xfebd01&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /><br />Cik patiesi.<br /><span style="color: rgb(51, 204, 0);font-size:130%;" >You feel low you get high you'll end up somewhere in between<br />You've had a very good weekend but you can't remember where you've been </span><br /><br /><br /><span style="font-size:180%;"><span style="font-weight: bold;">+</span></span> Dienā izpīpēju divas cigaretes, kaunies, n.!<br /></m:defjc></m:rmargin></m:lmargin></m:dispdef></m:smallfrac></m:brkbinsub></m:brkbin></m:mathfont></m:mathpr></w:word11kerningpairs></w:dontvertalignintxbx></w:dontbreakconstrainedforcedtables>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-2419666784053747212009-03-29T19:09:00.002+03:002009-03-29T20:48:39.687+03:00A curse for this town in my mouth.Sveika, kā vienmēr, Klīvlenda.<br />Ir kļuvis siltāks. Tas priecē. Bet lai dzīve neliktos pārāk rožaina, tad pretī jānostāda fakts, ka saules ta joprojām vēl tā īsti nav - ārā ir pelēkais pelējums, kurš man pēdējās dienas ir radījis vēlmi vilkt melnu un zilu. Savādi, jā, tas it kā nebūtu uzskatāms par pieņemamu iemeslu, bet, kad runa ir par norām, tad nekas vairs nav loģiski. Aizrunājos. Ne par to šoreiz.<br />Tātad, esmu noilgojusies pēc kārtīga siltuma, brīvlaika un kārtīgas, foršas motivācijas devas. Tādēļ cenšos to sev šobrīd sniegt. Pirmo man dod manas dārgās vilnas zeķes, kuru es varētu pamatoti uzskatīt par vienu no labākajiem apģērba gabaliem, kas jebkad izgudrots. Mana trīsgadnieka sajūsma par manām <span style="font-weight: bold;font-size:130%;" >autentiskajām</span> vilnas zeķēm vienkārši nav aprakstāma. Līdz otrajam man vēl dažas dienas jāpaciešas, bet,<span style="font-style: italic;"> oh well</span>, dažas dienas vēl var. Un trešās saņemšanu, kā es ceru, veicinās šis ieraksts. Jo, proti, pēdējā laikā kaut kā sanācis sevi pieķert tajos foršajos dzīves brīžos, kad kaut kas vienkārši rada <span style="font-style: italic;">THE</span> jutoņu. <span style="font-style: italic;">You know - the little things in life. </span><br />Tātad:<br /><br /><span style="font-size:180%;"><span style="font-weight: bold;">1.</span></span> Iepriekš minētās vilnas zeķes. Man šķiet, ka tās glābj manu dzīvību. Sestdien, kad mājupceļā pamanījos aizdomāties un aizmirst, kas tie par ceļiem, kur es staigāju, kāda bedre/peļķe (2 in 1) burtiski aprija manu kāju. Protams, īsi zābaciņi, tralalā, un kāja slapjāka par pašu peļķi. UN TAD es atnāku mājās un man ir manas vilnas zeķītes, kuras ir gandrīz tikpat labs kāju mīļotājs/sildītājs kā suns.<br /><span style="font-weight: bold;font-size:180%;" ><br />2.</span> Ķiršu kompots. Ar visiem ķiršiem, kuros pat ir kauliņi, kurus kāmiskā manierā (jā, laikam sāku līdzināties savam mājdzīvniekam) krāt aiz vaiga un tad tādā lielā kunkulī savēlušos izspļaut puķupodā (kāds izstāstīs manai mātei, dabūs pa visiem vaigiem). Es pēdējās nedēļas laikā viena pati esmu izēdusi divas litrīgās burciņas ar tādu brūvējumu. Bet, Velns, kas par gardumu! Mans kuņģītis pilnīgi sāk polku dancot, kad domāju par šitādām lietām.<br /><br /><span style="font-size:180%;"><span style="font-weight: bold;">3. </span></span>Pavasara jutoņa, kas uznāk pēkšņi un negaidot, un apreibina trakāk kā ofisa krēsls, kad uz tā griežas. Jā, ārā smidzina smidzeklis un vēlaizvien ir pelējums, bet tomēr, Jupis parāvis,<span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;"> IR!</span></span> Šodien to dabūju sēžot pieturā pie Nacionālā teātra, un saprotot, ka bez brillēm, man vēl nesalapojušo koku silueti rādās pūkaini un tādi patīkamāki, nekā tad, ja es uz viņiem skatītos ar apbruņotu aci (tas arī atzīmējams pie pēdējā laika + lietām). Un tas lietutiņš arī patiesībā dod To. Un sačirkojas mati, un cepure noslīd dīvainā pozīcijā, un... nē, nu labi - tās nav tādas lietas, par ko parasti sajūsminās, bet tas tomēr ir patīkami. Tāda sava veida<span style="font-style: italic;"> Savvaļiņa. </span>[<span style="font-style: italic;">Jes, jes, jes - fonā ieskanas </span>Led Zeppelin<span style="font-style: italic;"> ar </span>Dancing Days<span style="font-style: italic;"> - n. varētu sākt apakšbksēs lēkāt pa māju, bet to pēc tam, laikam</span>] Tā lūk, jā.<br />Un neaizmirsīsim, ka ne es vienīgā palieku tāda padumja, jā. Aizvakar, pie viena krustojuma man blakus apstājās maziņš ķīnietītis ar sarkanu, bumbuļotu cepurīti, un sāka skatīties uz mani un TĀĀ smaidīt (apmēram <a href="http://images.inmagine.com/img/imagemore/z195170/z195170041.jpg">ŠITĀ</a>, tikai manējais bija nu... pieaudzis), ka es vienkārši sāku nu tā baigi traki smieties. Un viņš man pateica "Hi!". Es atbildēju ar to pašu un laikam nosarku, jo iedomājos, ka viņš varētu mazliet nesaprast, bet šoreiz iztiku bez kautiņa, tad jau laikam viss kārtībā. Tā lūk, jā.<br /><span style="font-size:180%;"><br /><span style="font-weight: bold;">4. </span></span>Vēl man patīk Maija un Gizmo. Tas ir viens sadirsts pārītis, kurš šobrīd mitinās Pļavniekos, un viņiem ir tāda forša virtuvīte, kur visi parasti sēž, pīpē, ēd pelmeņus, dzer [<span style="font-style: italic;">šeit lasi sava mīļākā dzēriena vārdu</span>], vai kaujas ar kaķi (kurš arī ir sadirsts), un tad tajā virtuvītē ir riktīgi labi. Viņa ir vienkārši fantastiska un viņš ir vienkārši matains idiots, bet kopā viņi ir labāki par smieklīgajiem jenotu video iekš YouTube.<br /><br /><span style="font-size:180%;"><span style="font-weight: bold;">5.</span></span> Vēl man patīk Zvirbulis. Kaut arī viņš ir briesmīgs draņķis dažreiz, un mēdz nīgroties, un krist uz nerviem smagāk par Stainway flīģeli, un kad viņš piedzeras - nu tā līdz galīgam Jancītim - tad neviena sevi cienoša būtne negrib viņu redzēt sev blakus. Jā, bet man viņš patīk. Viens tik smieklīgs personāžs, ka par tām iepriekš uzskaitītajām īpatnībām pat var aizmirst. Tā lūk, jā.<br /><br />Man šķiet, ka pietiks. It kā ir vēl daudz, daudz, daudz, kas galvā saradās rakstīšanas laikā, bet šoreiz centīšos nepārcensties. Laba daudz nevajag - no pārāk rožainas dzīves paliek resns.<br />Un jā, arī citi ļaudis man patīk - Šarlote, Tētis, Ilze, Valters, Dace, Zellis un tā tālāk - bet atļaušos visus neuzskaitīt. Jūs man patīkat jebkurā gadījumā.<br /><br />ak jā:<br /><span style="font-size:180%;"><span style="font-weight: bold;">6. </span></span>Šī dziesma:<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/OHTSxw6zN1E&hl=en&fs=1&color1=0x006699&color2=0x54abd6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/OHTSxw6zN1E&hl=en&fs=1&color1=0x006699&color2=0x54abd6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object><br /><span style="color: rgb(51, 204, 0);font-size:180%;" ><br />So give me your hand,<br />And let's jump out the window.</span>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-13261652728056484262009-03-14T23:18:00.006+02:002009-03-14T23:45:48.093+02:00Re: Ch. - "zexy?"Jā, Šarlot, pie velna, es tev pat varētu piekrist.<br />Jupis parāvis, pat ļoti varētu piekrist.<br />Šitā, redzies:<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://blogs.reuters.com/oddly-enough/files/2008/06/smoking-360.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 360px; height: 255px;" src="http://blogs.reuters.com/oddly-enough/files/2008/06/smoking-360.jpg" alt="" border="0" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQZJtLh08BC9jygV96WW-mJZNQf5a1Si6R6BIRswoXf5jdeYTmwnOruieAoNnMLachvAoWCO2DV_YobvFqnOhDGYWdD8aAZoQYyqKhJNyItcUU3jYXrC85cb5vmgWz_0ndmGeZ_I3nBI_F/s400/pete+doherty.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 292px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQZJtLh08BC9jygV96WW-mJZNQf5a1Si6R6BIRswoXf5jdeYTmwnOruieAoNnMLachvAoWCO2DV_YobvFqnOhDGYWdD8aAZoQYyqKhJNyItcUU3jYXrC85cb5vmgWz_0ndmGeZ_I3nBI_F/s400/pete+doherty.jpg" alt="" border="0" /></a><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://www.shoutmouth.com/index.php/images/der/L3Zhci93d3cvc2l0ZXMvbWVkaWEuc2hvdXRtb3V0aC5jb20vaHRtbC9kZXJpdnMvNTM3OTdhZTE3YmY3M2FjOGUyNGI1YzIwOWMwNWZmZTQtZTk2YzM4NTEzMzNhM2JlZjA5MzczY2M4NTI0MGI3NzcuanBn.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 279px; height: 364px;" src="http://www.shoutmouth.com/index.php/images/der/L3Zhci93d3cvc2l0ZXMvbWVkaWEuc2hvdXRtb3V0aC5jb20vaHRtbC9kZXJpdnMvNTM3OTdhZTE3YmY3M2FjOGUyNGI1YzIwOWMwNWZmZTQtZTk2YzM4NTEzMzNhM2JlZjA5MzczY2M4NTI0MGI3NzcuanBn.jpg" alt="" border="0" /></a><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://farm4.static.flickr.com/3267/3188453326_f081e2786a.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 500px; height: 333px;" src="http://farm4.static.flickr.com/3267/3188453326_f081e2786a.jpg" alt="" border="0" /></a><br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://i.realone.com/assets/rn/img/3/7/3/0/15340373-15340381-slarge.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 344px; height: 344px;" src="http://i.realone.com/assets/rn/img/3/7/3/0/15340373-15340381-slarge.jpg" alt="" border="0" /></a><br />Un šitā bez smēķa, bet tikai tāpēc, ka šo jaunskungu es labprāt precētu (tāpat kā tu Robu, vai kā viņu tur...), un nē, vispār, es ar viņu vienkārši precēšos (par spīti tam, ka otrajā bildē viņam ir uzkrītoši vieglas uzvedības bikšpriekša, bet tas viņu, manuprāt, tikai pievilcīgāku padara...), pat ja viņš to negribēs, un vispār tieši šobrīd fonā skan.<span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;"> KISSES.</span></span><br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://i58.photobucket.com/albums/g251/randyass_2006/Pete-1.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 500px; height: 375px;" src="http://i58.photobucket.com/albums/g251/randyass_2006/Pete-1.jpg" alt="" border="0" /></a><br /><span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;">UN</span><br /><span style="font-weight: bold;"><span style="font-style: italic;">Muzikaļnaja pauza</span>: </span></span><br />(un es zinu, ka tā dziesma ir pabanāla, bet nu tomēr. :>)<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/oLY0eUtVlXo&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/oLY0eUtVlXo&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com7tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-29417977591980940132009-03-09T21:31:00.005+02:002009-03-09T23:15:23.779+02:00"Tā pilsēt ir pārbāzt ar salpj snieg."Nevar nepiekrist virsrakstā citētajai personībai. manas vilnas zeķes ir nolemtas, ja ne iznīcībai, tad izmirkšanai gan. Tas arī šodien tika pārciests. Vispār, šodien bija jauka diena, par spīti laikapstākļiem, kurus, manuprāt, vistrāpīgāk varētu raksturot ar skaisto, latvisko vārdiņu "<span style="color: rgb(153, 51, 153);font-size:180%;" ><span style="font-weight: bold;">Dirsa</span></span>". Nevaru par dienas jaukumu nepateikties vienam nelidojošam milzu putnam, kurš nebūt ne nav strauss, starp citu.<br />Šodien esmu barojusi putnus vienā Līvu laukuma nostūrī, pārliecinoties par urbānās vides atstāto ietekmi uz mūsu mazajiem, lidojošajiem brāļiem - zvirbuļiem un baložiem. <span style="font-size:130%;"><span style="font-weight: bold;">Pi***ts</span></span>, viņi taču visi ir galīgi stulbi un traki, un vispār, šķiet, ka krīze arī jamos skārusi. Nekad nebūtu domājusi, ka zemē nokritušas un man vairs nelietojamas siera bagetes gabaliņš kādam kļūs tik vērtīgs, ka tas mazais ķipars būtu gatavs stāties pretī pieciem gigantiskiem baložiem, lai to iekarotu. Pamatoti rodas diskutabls jautājums - vai šitādi - urbānās vides norūdīti un pārveidoti - mežoņi apdraud arī mūs - divkājainos Pi**rus?<br />Labi, iepriekšējā rindkopa bija pilnīgs murgs un man šķiet, ka manas smadzenes pilnīgi atslēdzās to rakstot. Goda vārds (vēlreiz citējot Zigmundu Skujiņu). Neņemiet lūdzu to vērā.<br />Lai nu kā, man sķiet, ka man būtu nopietni jāapdomā, vai mani nav skārusi tāda lietiņa, kā smaga atkarība no lasīšanas, grāmatām kā tādām un no to iegādes procesa sagādātās baudas. Kas var būt labāks par svaigu, skaistu <span style="color: rgb(153, 51, 153);font-size:130%;" ><span style="font-weight: bold;">grāmatu</span></span>. Uhh. Pilnīgi zosāda metas, jākož lūpā un tādas vieglas tirpiņas pārskrien pār muguru, iedomājoties svaigu grāmatu. Tās turēšana, tās atvēršana, pieskāršanās tās lapām, nemaz nerunājot par smaržu un skaisto, sīko burtiņu un vārdu, un rindiņu virknējumiem, kuru raibums kļuvis nu jau par acīm ierastu un baudāmu ainu.<br />Tā diezgan spontāni, bet atļaušos atzīmēt vēl vienu, man visai tuvu, protams, lietu, kas manā uztverē būtu uzskatāma par maģisku (Roks un no tā izrietošās sekas vienmēr paliek pirmajā vietā, <span style="font-style: italic;">don't you forget that</span>). Proti - <span style="color: rgb(153, 51, 153);font-size:130%;" ><span style="font-weight: bold;">Papīrs</span></span>, visās tā dažādajās formās (papīra salvetes šoreiz neapskatīšu - tos atstāšu <span style="font-style: italic;">iesnainajiem</span> ierakstiem). Vai tam nav tik patīkami pieskarties? Vai tukšas lapas baltums un tīrība tā vien nevilina uz kādu grafisku izvirtību, kura būtu savā ziņā pielīdzināma arī radīšanas aktam. Kā baltas lapas, vārda tiešākajā nozīmē, uzprasās un aicina uz radīšanu, tā jau apdrukātas un jau ar neregulāro burtu faktūru izraibinātās lapas prasās uz izlasīšanu. To jau varētu uzskatīt par šī "radīšanas akta" noslēgšanu; papīram uzliktais ziņojuma slogs ir nodots smadzenēm - apstrādāšanai. Valoda caur papīram uzspiesto vārdu ir pārvarējusi attālumu. Bet papīrs paliek. Tas ir kā sataustāmā valodas daļa. Un mana dārgā fizikas skolotāja, Mme Šķēle, acīmredzot ne velti, teikusi, ka: "papīrs pacieš visu", bet tas jau šodien būtu par daudz - nevēlos izplūst pārmērīgi garās runās. Tāpēc palikšu pie savas noslēguma tēzes - papīrs ir maģisks.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://www.diena.lv/upload//article/0064/639458/469122_BIG.jpg"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 176px; height: 260px;" src="http://www.diena.lv/upload//article/0064/639458/469122_BIG.jpg" alt="" border="0" /></a><br />Vēl, ja jau iesāku, tad vērts būtu pieminēt manu jaunāko literāro ieguvumu. Tā ir A.Š. Laveja "Sātana Bībele", kas nesen dienasgaismu ieraudzījusi arī latviskā tulkojumā. Saistoši jau ar nosaukumu un vizuālo noformējumu sākot (nu skaista grāmata - ne ko pielikt, ne atņemt). Atmetot visu, kas liktu to uztvert kā reliģiska rakstura darbu, mēs iegūtu labu lasāmvielu, kurā būtu atainota mūsdienu cilvēka daba un tā primārās tieksmes. Būtībā - nekā jauna šajā ziņā - tikai vārdos ietērpts lielākajai daļai mūsdienu sabiedrības jau zināmais. Protams, arī viens no labākajiem pierādījumiem hipotēzei, ka kristietība ir smaaaagi zaudējusi savu aktualitāti. <span style="font-weight: bold; color: rgb(153, 51, 153);">+</span> Interesants ieskats dažādu tautu izpratnei par Nelabo un tā mitoloģiskajiem iemiesotājiem.<br />Tas nu būtu dienas literatūras apskats.<br />Un, sasper mani zibens, ja šis ieraksts neliecina par tīkamām nosliecēm un mīlestību uz grāmatām.<br />Sausas jums zeķes un labu lasāmvielu šajos<span style="font-style: italic;"> žļurgas</span> pārņemtajos vakaros!<br /><span style="font-style: italic;">Law ye. </span>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com7tag:blogger.com,1999:blog-6632336423905263819.post-31902858321049753892009-03-02T21:13:00.007+02:002009-03-03T00:21:42.484+02:00Me and my monkey.Sveika, Klīvlenda, vai kā viņu tur...<br />Jā, piedodiet, zinu, ka sen šeit nav no manis ne smaka manīta, bet dzīve iet uz priekšu un esmu šeit, lai to mainītu. Februāris nebija īpaši spožs mēnesis nevienā ziņā. Varbūt tikai vienā, bet par to es, atklāti sakot, gluži vienkārši nospļaujos, uzspļauju tam un parādu pliku dibenu. Jā, jā - ZPD un tā pabeigšanas/nodošanas akts. Bet mēs visi šobrīd par to nospļausimies un palasīsim, kas norai sakāms.<br />Tātad.<br />Man riebjas tas vaigos kniebjošais aukstums tur ārā. Goda vārds, kā teiktu Zigmunds Skujiņš. Man ziema ir līdz brošai, kaklam un visam pārējam lietiņām tajā apvidū. Martā temperatūra sasniegšot +15, un ja es to sinoptiķi, kurš to teicis, pieķeršu melos šajā jautājumā, viņš savas olas/olnīcas (atkarībā no dzimuma, protams) varēs meklēt Pēterbaznīcas gaiļa ligzdiņā.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://www.aroma-pure.com/images/mandarin.jpg"><img style="margin: 0pt 0pt 10px 10px; float: right; cursor: pointer; width: 226px; height: 181px;" src="http://www.aroma-pure.com/images/mandarin.jpg" alt="" border="0" /></a><br />Šodien arī bija auksti. Auksti bija arī tad, kad nora ar savu<span style="font-style: italic;"> camarade </span>Dārtu stāvēja pie Rīgas Satiksmes kasēm, pretī Centrāltirgum. Un es atcerējos vienu jauku, aukstu pievakari, kaut kad februāra sākumā, kad man gluži nejauši sanāca iet cauri Centrāltirgum. Tas tik bija kaut kas! Tās gaismas, tie cilvēki, visa tā dzīvība, uhh... Un mandarīni! Viss bija tik oranžs, tik sulīgi mirdzošs un mandarīnīgs, mmm... Viss šķita tik nereāls un man pilnīgi elpa aizrāvās, rodoties sajūtai, ka esmu nonākusi kādā citā - oranžā - dimensijā. Velns, to pat grūti aprakstīt, bet tas bija lielisks pārdzīvojums. Tieši tādēļ es Dārtai šodien teicu: <span style="font-weight: bold; color: rgb(255, 153, 0);">"zini, tirgus ir viena BAIGĀ vieta..."</span><br />Tā lūk, dārgie mani.<br />Vakar arī bija auksti. Kad es, viena nepārspējama jaunēkļa sabiedrībā, biju uz AB Dambja bija auksti, kad es gāju pāri Akmens tiltam bija auksti, arī kad es aizmigu autobusā bija auksti. Sūdīgi man, jā. Vismaz man bija DIY kakao kārtīga izmēra termosā, bet šoreiz kakao jāsaprot kā kaut kas, kas garšo pēc piena, kuram mazliet, nez kāpēc, piejaukts kakao.<br />Es atkal eju cauri smagam periodam. man nekas nepatīk, es gribu vai nu neko nedarīt, bet gulšņāt, smēķēt un pavadīt dzīvi krāsās un reibonī, un tādā dīkā vieglprātībā, vai arī pamest visu, un darīt kaut ko diametrāli pretēju - iesaistīties kaut kādās trakās mākslinieciskās aktivitātēs, radīt kaut ko tādu, kas liktu citiem meklēt tīru apakšveļu.<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdSBcj0HNTfM9ZttPyVvcdSLenpv3Ymk_5tf8jdLj4EA7eeYh_Yrn4bNdZgWd5XgRwY23ebClM0wBX7lY7auJEjVEontvTUBXB1kl9Xyc1WWXHmQOzPpCUpSQBHek6Oy6sOK6EkRwp-w/s1600-h/large_2008112620422973660.jpg"><img style="margin: 0pt 10px 10px 0pt; float: left; cursor: pointer; width: 199px; height: 247px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdSBcj0HNTfM9ZttPyVvcdSLenpv3Ymk_5tf8jdLj4EA7eeYh_Yrn4bNdZgWd5XgRwY23ebClM0wBX7lY7auJEjVEontvTUBXB1kl9Xyc1WWXHmQOzPpCUpSQBHek6Oy6sOK6EkRwp-w/s200/large_2008112620422973660.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5308678880262918354" border="0" /></a>Vēl, kādā dienā, kad ārā bija auksti, es iegādājos sēklas savām <a href="http://www.guerrillagardening.org/">guerilla gardening</a> plānotajām aktivitātēm kaut kad, kad ārā būs silti un visus būs apņēmis pavasaris. No iekšpuses un no ārpuses. Man ir samtenes, rudzupuķes un klinģerītes. Redzēsim, kas no tā visa sanāks. un vēl es gribu uztaisīt tādu uzrakstu, kā blakus redzamajā attēlā, tikai latviešu valodā. Un salīmēt šito pa Rīgu. Jā, tam nav nekādas jēgas, es vienkārši gribētu to izdarīt.<br />Vēl, man kaut kad, kādā dienā, kad varbūt nebūs auksti, būs jāaizceļo uz vietu, kas tautā dēvēta par Latgalīti. Došos meklēt sev divriteni. Tādu vecu un skaistu, kuru es varētu nokrāsot kādā krāsā, kas dabā nav sastopama un pielikt viņam zvaniņu. Es dievinu tos zvaniņus - es sev tādu varētu pakārt kaklā un zvanīt ikreiz, kad rodas nepieciešamība pēc zvanīšanas, vai kad apkārt pārāk daudz miera sakrājas. Tā gan, jā.<br />Vēl esmu izlasījusi vairākas labas un citiem iesakāmas grāmatas. Viena no tām ir kā vienmēr nepārspējamais Bulgakovs. Šoreiz viņš iekarojis manu sirdi ar "Liktenīgajām olām". Un nesmejat nemaz - ļoti nopietna grāmata. Kārtējā nākotnes vīzija par dzīvi zem totalitārisma skarbās nots. Orvelu ar "1984", protams, šajā ziņā būtu grūti pārspēt, bet šī grāmata ir pievienojama brīvprātīgi obligātās literatūras sarakstam.<br />Nobeigumā, gribētu pavēstīt, ka man ir auksti. Nu, ne gluži man, bet maniem kāju pirkstiņiem. Vispār, jūs man patīkat. Un daži no jums man patīk pat ļoti. Nu pilnīgi tā, ka varētu izripināties pa zemi, neprātīgi smejot, cik ļoti patīkat. Tā lūk.<br />Un tagad: <span style="font-style: italic;">Muzikaļnaja pauza</span>. Šī dziesma šeit iederas.<br /><object width="445" height="364"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/DrQRS40OKNE&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1"><param name="allowFullScreen" value="true"><param name="allowscriptaccess" value="always"><embed src="http://www.youtube.com/v/DrQRS40OKNE&hl=en&fs=1&color1=0x2b405b&color2=0x6b8ab6&border=1" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="445" height="364"></embed></object>n.http://www.blogger.com/profile/00282191080681950260noreply@blogger.com4