Jā, vāu, bungas un fanfāras, nora vēl ir starp dzīvajiem, kā izrādās. Vēl aizvien staigāju, elpoju un runāju tādas pašas dumības kā pirms pāris mēnešiem, kad tapa pēdējais ieraksts salātā.
Pirmām kārtām, piedošanu Šarlotei un citiem indivīdiem, ar kuriem man būtu jākontaktējas biežāk nekā tas tiek darīts šobrīd. Man tiešām pietrūkst gribasspēka katram uzrakstīt tekstuālā un mīlas ziņā apjomīgu vēstuli par to, kā man iet un cik ļoti man visu pietrūkst. Un kaut ko tik bezpersonisku kā copy/paste vēstulītes ar "Man iet labi, kā tev iet?" man arī negribās skricelēt. Un par to pietrūkšanu - man šķiet, ka to attiecīgās personas zina jebkurā gadījumā, arī bez atgādināšanas.
Tad nu tā. Kopumā viss ir pa vecam. Vienīgais esmu pamainījusi adresi. Šobrīd dzīvoju uz Dienvidu Tilta, kas vispār ir diezgan forši, jo tas ir pats Edinburgas centrs, pirmkārt, un, otrkārt, tas ir Dienvidu Tilts, jupis rāvis. hihi.
Un nē, es nezinu, kad es pietuvošos latvju zemei, bet kad tas notiks, visi par to uzzinās.
Tā lūk.
Man šobrīd nav īsti ko teikt, tikai atzīmējos. Bučas.
Un protams, muzikaļnaja pauza:
Nekādas dziļas jēgas, tik viena no šībrīža klausītākajām kompozīcijām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru