Paģiras ar kafiju un krabja salātiem.

Labrīt, dārgie, man ir paģiras. Sen nebiju bijusi tik drausmīgā kondīcijā kā vakardienas vakarā. Gan morāli, gan fiziski. Piekrītu, šausmīgi ieraksta ievadošie teikumi, bet tas laikam ir normāli.
Un man, starp citu, parasti ir paģiras.
Pateicos Dacei, kura mani tā pēkšņi izvazāja pa 3 iedzertuvēm.
Sākums "Kosmiskajā sunī", kur spēlēja kāds nenosakāma dzimuma gōtiskās mūzikas cienītājs, kurš savu mūziku pārsātina ar supermoderniem efektiem. Turklāt, viņiem bija sintezators. SINTEZATORS, god damnit. Viņš radīja manī vēlmi uzvilkt kaut ko no lateksa. Un vispār, visi tajā grupā bija viena dzimuma, es tikai vēl nezinu kura. Dace mēģinās apgalvot pretējo.
Hosteļdzertuvē turpināju reibt.
Depo, ah, mon amour. Jā, Dacei mācīju franču lamu vārdus - viņai beigās izdevās pateikt merdre. Prieks par viņu. Bija patīkami atgriezties tajās glītajās telpās - nebija tur būts kopš pludmales ballītes kaut kad decembrī, kad tā piesmēlu ar smiltīm savu somu, ka vēl mēnesi pēc tam nespēju tikt no tām vaļā. Anyway, spēlēja kaut kāda forša grupa, kurai, kā vienmēr, nezinu nosaukumu, bet bija tīri tā neko. Tur bija glīts čells ar mazāk glītu čellisti, bet tas jau nu tā. Galīgi noreibu.
Mājupceļš izvērtās katastrofā. Lai neuztaisītu autobusā Šarlotes cienīgu fiasko, izkāpu dafiga pieturas par ātru, aizmirstot, ka tas taču bija fucking pēdējais autobuss. Neko darīt, love. Līdz mājām aizsoļoju veiksmīgi.
Šīs ir piezīmes, lai es neaizmirstu cik ļoti man reizēm nepatīk dzert un cik ļoti man reizēm no rīta nepatīk mosties, saprotot, ka iepriekšējā vakarā esmu dzērusi. Lai es neaizmirstu, ka man nepatīk brīži, kad paliek nelabi un lai neaizmirstu kādēļ pēc vakardienas labākais risinājums nav piedzerties.
Nē, pēdējā teikuma daļu izsvītroju - pēc vakardienas bija tik labi piedzerties, ka man vajadzētu atcerēties to izdarīt arī turpmāk, kad ir vīriešproblēmas un rodas vēlme pārorientēties uz sievietēm.
Lai nu kā. Kafija mani mazliet ir atdzīvinājusi, krabju salāti patīkami iekārtojušies kuņģītī, un man šķiet, ka es beidzot esmu sapratusi kāpēc manu emuāru sauc Krabjsalāts. Ar šo dziesmiņu pavadīju lielāko daļu mājupceļa, līdz izlādējās telefons. Jā, zinu, ka tas ir muļķīgi, bet neviena apkārt jau nebija.

I can hide behind sunglasses it's not as bad as it seems.


Cik patiesi.
You feel low you get high you'll end up somewhere in between
You've had a very good weekend but you can't remember where you've been


+ Dienā izpīpēju divas cigaretes, kaunies, n.!