Break up, break down, get drunk, fuck around.

Daudz laimes dzimšanas dienā Šarlot, bet man šī diena ir reti briesmīga.
Šausmīgi ieraksta ievadvārdi, bet, man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē man pa īstam ir salauzta sirds. Punkts.
Citādāk? Citādāk ir viena no tām dienām, kad labāk nemaz vispār nevērt vaļā savu muti. Diena, kad ir grūti saņemties aizbraukt mājās, tāpēc vēl aizvien esmu pie Maijas, tukšoju kādu trešo čipsu paku, dzeru kaut kādu lētu Martini pakaļdarinājumu, pīpēju slimus ar zemeņu garšu (kuri pēc otrā dūma vispār ne garšo, ne smaržo pēc zemenēm) un [relatīvi] priecājos par Gizmo smirdīgajām padusēm. Vārdu sakot, mizerabli, cik vispār mizerabli var būt.
Es tiešām nesaprotu, kāda huja pēc es vēl šeit kaut ko rakstu. Tas laikam nav apzināti.
Un jā, kāda huja pēc man tieši šodien vajadzēja atvērt savu muti???

Pusotrs mēnesis; viens diezgan, visādā ziņā, sadirsts pusotrs mēnesis priekšā.
fāk.

Mīlulīt, ienāc manā cellē
redzēsi, kāpēc es esmu tik dažāds -
ar mūžīgu nogurumu un bažām,
siltu segu un grāmatām dažām.

- Es nolaidos Tevī kā alpīnists ellē.

Skaistulīt, kāpēc tev pelēka seja
un sabeigtas rociņas klēpī?
Šī vēl nav īstākā bēdu leja,
te retumis uzrakstās kāda dzeja.

- Skrien sāpēs kā zviedru ķēniņš uz slēpēm.