Kāpēc man vienmēr virsraksti ir angļu valodā? jancīgi.
Lai nu kā, labs rītiņš Latvijā.
Divas lietas par ko runāt - izlaidums un Jāņi. Visu pēc kārtas...
Izlaidums. Jā, dārgie, patiesi - Nora ir pabeigusi skolu. Tiesa, viegli vienmēr nebija, bet šobrīd tiešām jūtos zaudējusi vietu, kur esmu pavadījusi 2/3 no savas līdzšinējās dzīves. Nu galīgi traki. Nē, bija jauki, tiešām. Bet kaut kā tomēr nebija. Es nezinu kā, varbūt es vienkārši esmu diezgan sadirsta un sajukusi, bet man šķiet, ka kaut kā trūka. Nē, man tiešām patika basām kājām dejot teju visas nakts garumā un tad, četros no rīta, kursēt pa Mēness ielu ar jaunībai raksturīgu kokteiļveidīgu dzērienu plastmasas glāzītē. Bija jauki, bet vajadzēja Vēl Kaut Ko.
Jāņi. Svaigāks notikums. Ak. Bija diezgan labi, patiesībā, šie bija pirmie Jāņi, kuros es patiešām ņēmu un piedzēros. Jā, paspēju arī sagruzīties, atraidīt kādu jauno cilvēku, dabūt pirkstā milzīgu skabargu un izspēlēties "Ādamam bij' septiņ' dēli" un "Kas dārzā". Nē, nu labi, pirms tam es pamanījos nejauši nozagt no Rimi tamponus. Tiešām un līdz galam nejauši. Nākamā diena arī bija ciešama. Tagad zināšu, ko nozīmē apstrādāt kādu ar Macroflex'u un kā izskatās, kad kāds met kādam citam ar baļķi. Bija labi - es pat nesmirdu, hihi.
Viss būtu baigi forši, ja vien to visu necaurvītu baigā bēda. Tas ir ļoti sarežģīti un ļoti gari, man negribas par to ne runāt, ne rakstīt, bet nu labi. Gānjau, nor, ganjau.
Tagad gribu saplānot nedēļas nogali un aizstopot līdz Madonai uz Hipiju nometni. Man vēl šeit ir tikai mazliet vairāk kā mēnesis atlicis, tādēļ, jādara viss, ko vien varu.
Protams, Muzikaļnaja pauza.
Mazliet banāli, mazliet ne pēc kā, bet kaut kā iapatikās man šitas gabals.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru