"Tur notiek mīlestība."

Tikko nomira Maikls Džeksons, bet man ir vienkārši prieks par to, ka ir dzeja.
Tā vienkārši.
Uzgāju savu sen neredzēto Japāņu modinātāja šonakti, un tā mazliet atļāvos sev atgādināt, kāpēc es nopirku sev to grāmatu. (Vispār, es to izdarīju galvenokārt tāpēc, ka pirmais, ko ieraudzīju to atverot, bija dzejolis par zemenēm, kuras ir zemes krūšu gali. Ar to pietika, hihi)

Vispār, es pirms kāda brīža saņēmu telefona zvanu, kuru es tiešām nebiju gaidījusi.
(Mans telefons tūtina /Bet man patīk kad viņš vēkšķ)
Patiess pārsteigums, tikai grūti spriest vai tas mani iepriecināja, vai izraisīja apmēram tādu pašu efektu kā alus no iepriekšējā dienā atvērtas bundžas.
(Piedod ka mana seja /Zaļāka par tavu telti)
Ak Velns, es neatceros, kad pēdējo reizi kāds telefona zvans man lika aukstiem sviedriem izspiesties uz pieres un vēderam justies kā tukšam skārda spainim, pa kuru tikko no visa spēka iekrāmēts ar Kaut Ko.
(Zarnas ar jūtām piesūkušās /Galvā sakāpuši sūdi)

Kaut kā nenāk miegs. Tā vietā šobrīd slīcinos makulatūrā un pirmdienas gaidās, kad nonākšu hipiju nometnē.
Šodien biju pie jūras. Šķiet, ka vēl aizvien aiz auss ir smilšu graudi, un man patīk, kā smaržo mana vēl neizmazgātā kleita. Rīt braukšu atkal un pūlēšos izlabot savu šveiciešu raibaļai pielīdzināmo iedegumu.

Bet atkal - nav labi, nav galīgi. Grūti saprast, ko man vajag un kur es gribu būt.
(Tur, kur pat vilciena sliedes maigi apbrauc tev apkārt)
Pilnīgi pašai jau sāk apnikt šitāda galīga sevis nesaprašana. Pilnīgi šķiet, ka smadzenes bojā man dzīvi, no Citas puses. Nē, tiešām, man patīk, ka man tādas ir un es gūstu baudījumu no tā, ka varu likt tās lietā, bet... Bet man viņas tādas savādas.
(Dažos zvaigznājos sievietes vēl atdodas par mīlu)
Kā izlaidumā jau tika teikts - pilnas ar tauriņiem un puķēm; nepieminēts palika tikai tas, ka tur ir arī toksiskie atkritumi, krāsains pelējums un sagrabējis VEFa magnetofoniņš.

Tā viš i, jā.
(Mīlai daudz nevajag pasūtīt visus un abonēt sevi)