sestdiena, 2009. gada 31. janvāris

Ventiņu Vents



Kas ir siev? Dzejniekam mūz, filozofam tema, bet vienkāršam mirstīgam – krusts, kas jānes uz Golgāt. Bet kas ir Golgāt? Vienkāršam mirstīgam – laulībs gult. Kad es vēl bi jauns, – es dažreiz ar liel priek aiznes sov krust uz Golgāt, bet uz vecumdienam es labprāt pie to liet neķers klā.

Vislielākais brīnumputns pasaule nav vis aeroplāns jeb pac grāfs Cepelins, bet – parlaments: viņam ir centrs un div spārn, bet viš nekur nevar aizskriet.

Nesak vis, ka lupatniek amats ir tād necienīg nodarbo
šanās, – Latvijs banks direktor ar vienreiz ar lupatam krāmējās.

No sieviet tu ātrāk izspieds asars, kā patiesīb, bet kad viņ sāk kaukt, tad piespied vēl bišķ, un tu dzierdēs vis taisnīb.

Kas ir gaišreģs? – Tas ir tāc cileks, kas gaiše diens laike ieskre otram krūtēs un pasak: "Atvainošen, es jūs kaut kur ir redzējs, tik piemirs, kur tas bi."

Vienīgā minoritāt, ar ko mēs nevar nākt gale, tie ir kriev no Latgal zem. Par daudz pulk viņ uzklīduš mūspuse ar to melorāci. Rok un čakarē viss ups āre, visāds grāvjs, un buntojās. Un trakot uz kaušanos šitā minoritāt. Citādīg brīvīb un autonomi viņi nepras, bet to gan, lai svētdienās viņim ļaujot piedzērts un izkauts. Citādīg viņim neest nekād priek iekš sov dzīv.

Pusstop izdzērt iekš vien pajēmien, desmit pīpjs izpīpot pēc kārts, – špick! Un tad vēl pēc šo cermoni četrs spirt maizs noēd... Bet, va' jūs ar zint, kas tas ir – spirt maiz? Āre, ka neest vell redzēš! – Spirt maiz – tā ir šitād būšen: nopierk sauso spirt bundžiņ, puskukul maiz... nu tik smērē un tik ēd! – Viens īsts spēk vīrs noēdīs četrs maizīts, uzdzērs krūz aukst ūden vierse un pillā būs; bet kāc diegs no viens pašs maizīts liksies augšpēds un sauks pēc medicīnisk palīdzīb.


Cilekam dazreiz var dauzt ar bom pa gāl, viš gudrāks nepaliks. Nobeigsies gan, ja tas gāls departaments nebs īst stabils. Gudrīb, – jasak skaidr un gaiš, – nav dabonam cilekam ar var iekše. Vislabāk to mēs redz iekš tā saucamo paidagoģi. Senāk skolotāj visādīg rīkojs ar bērnim: gan aiz ausem jēm, gan degens locī, uz zierņiem tupinā un, vienkārš, – bikšels nolaižt – uzskaitī pa pakaļejo resor ar linjal aso kant...

Bet cik tās gudribs dabe iekše? Lab, ja pārs baušļs jeb tēvreiz pērkoņ laike no gāls norune.

Nav komentāru: