Es šodien redzēju Neko.

Nevaru nepadalīties - šī bija viena traki jauka diena.
Paldies Šarlotei; sievietei, kura prot no Tallinas atvest alu ar nosaukumu Rock. Ļoti norišķīgi. No sirds pateicos.
Pēc tam, kad abas jaunkundzes bija norai atradušas uzrunājošos zābakus Spicē, ar kājiņām tika mērots ceļš līdz Olimpijai, kur nora mazliet apgopīja tiimari un satika Daci, pie kuras turpmāk tiks iegādāta veļa apakšējā. Pa ceļam novērojam skaisto, reto parādību - Leduspuķes. Krupis mitinās vēderā par faktu, ka man tādu nav. Būs jāuzklabina manifests, kurā paziņosu, ka turpmāk vēlos, lai jebkādā nolūkā pasniegtas, vēlos rožu klēpju vietā saņemt Leduspuķes. Visā to krāšņumā.
Atceļā uz centru, mūs pārsteidza Migla. Tāds biezenis, ka tālāk par 20m nekā vairs vienkārši nebija. Īpaši romantisks skats pavērās no Vanšu tilta, no kura tika arī veikts rituāls ar nosaukumu 'nospļausimies tukšumā'. Bet ir tik labi iet pār vanšu tiltu, kad tas burtiski karājas nekurienē, kura ir arī tam visapkārt, un izkliegt sava pasaulslavenā dueta Prāta Aptumsums hītus Hey Jude un Brother Louie, kuriem nu arī pievienojies mazpazīstamā kvarteta ABBA dziesmele Dancing Queen. Tāda trakuma piesātināta brīvības izjūta.
Vakara noslēgums norisinājās tādā sen aizmirstā nostūrī kā Andrejsala. Līdzpaņemtais šampanietis smeķēja izteikti labi. tikpat labi kā diviem krievu tautības pāŗstāvjiem, kuri netālu no mums uzņema sevī tetra hidro kanabinola devu. Bet tas vēļ nav nekas. Īstā jautrība sākas brīdī, kad divas mentāli nobriedušas jaunkundzes piecēlās kājās un uzsāka visai īpatnēju rotaļu, kura sevī ietvēra savstarpēju titulu piešķiršanu. Forma ir apmēram šāda:
- Nora, Nora! Tu esi X (X - dajebkas - sesks, dzemde, tampons, korķviļķis utt.)
- Šarlot, Šarlot! Tu esi Y (Y - dajebkas - āpsis, vasektomija, burkas vāciņš utt.)
Un tā tam jāturpinās kādu brītiņu (aptuveni pus stundu).
Kad mūsu raudzētās dzirkstošās dziras pudelē tika iestājies Iztukšītis, devāmies prom. Un mums sekoja šie divi, ne pārāk apburošie krievu tautības parstāvji, kuri paši sevi dēvēja par itāļu tūristiem no Kubas. Viņiem bija smaga nepieciešamība pēc šķiltavām, kuras bija Sarlotei (lieki piebilst, ka šķiltavas nestrādāja). Nesakarīgi kliedzot tādas fdrāzes kā 'no fire today, we're out of business.', raitā solītī centāmies tikt vaļā no šiem diviem. ŅĪFIGA. Netikām vaļā līdz iemukšanai Origo darbinieku telpās. Jautri.
Tā lūk.

Šobrīd sēžu pie Maijas, tie divi dzīvnieki jau guļ, atrodos gultā, zem segas, sēžot visai neparastā pozā ar datoru novietotu kaut kur starp manām potītēm. Jancīgi visnotaļ. man blakus ir spilvens, kurš ietērpts spilvendrānā, kura man tik traki atgādina rapšu laukus, kuri kā dzeltena pelējuma pūka pārklāj tradicionālās ainavas. Labā nozīmē, protams. UN GRIBAS VASARU tā, ka to pašu spilvendrānu varētu bez majonēzes notiesāt. mh!
Mazi sirdsēsti par kaut ko, kas man pašai vēl nav zināms, bet tiem piemīt tendence pāriet. Ja?

Shag

Viena Velna pēc ir sajūta, ka manas kājas atrodas apmēram 3m attālumā no manis. Sajūta lieliska (teikts visironiskākajā tonī, kādā kāds jebkad ir kaut ko teicis).

Iedomājies, mazais draudziņ, es lielāko daļu pagājušās nakts pavadīju mokoties pirmsnāves agonijā (kā man pašai tas šķita), jo arī mans kuņgis savos 18 ir jau pietiekami pieaudzis, lai dzīvotu patstāvīgu dzīvi, kas mūs neizbēgami noved pie sekām - ekonomiskā krīze skārusi arī viņu, un mans iekšējais draugs pieteica streiku. Pēc tam, kad nora sevī tika iestūmusi vistas zupu, kurā bija daudz vistas un vēl jo vairak piparu.
Apmēram 6.30 rīta agrumā es iejutos ārsta lomā un pati sev teicu: "Mazā, Tu dzīvosi!". Tad es izslēdzos.

Šīsnakts trauksmainais cīniņš ar kuņģi (varbūt jāraksta ar lielo 'K' - viņs ir tik patstāvīgs...)... khm... tātad: cīniņš ar Kuņģi, nevar nebūt nedēļas nogales sekas. ES TIK SEN NEBIJU DZĒRUSI, KA MAN GRIBAS VĒL. Cik labi, ka priekšā brīvlaiks, un varēs atlaist (ar lielo 'A'; veseliem trim lielajiem 'A').
Gribētu pateikties Šarlotei, ka pacieta noru, kuras sabiedrībā tika sēdēts šaurā Vecrīgas ieliņā un malkots šampanietis (Sovetskoje Zolotoje tagad Rimi akcija - Ls 1.59).
Depo. Depo. Depo. Depo nemirst. Un es šeit nerunāju par superlētiem būvmateriālu veikaliem. Hell no!
Pludmales ballītes decembrī arī nemirst. Sen nav bijis tik jautri, sen nebija Voiceks Voiska dzirdēts, sen nebija 6h no vietas dancots. Es varētu vairs nenodarboties ar sportu (sekss neskaitās); man pietiktu ar Depo apmeklējumu apmēram reizi nedēļā. Kaut gan - ir krīzes ziema un man vajadzēs taukus. Ne jau lai uzturētu ķermeņa temperatūru, bet drīzāk, lai es tos varētu pardot kādai 3. pasaules valstij, kur visi ir kārni.
Un es neesmu aprobežota, es tikai izliekos.
Nopietni.


Fonā skan AC/DC ar dziesmu All Screwed Up, un es saprotu, ka šis ieraksts ir pilnīga nejēdzība. Un ne tikai - tas ir arī nelasāms, nebaudāms, bez jebkādas apslēptas jēgas un nosakāmas struktūras šeit vispār NAV. Vienu vārdu sakot, šis ir viens nolādēts (TURKLĀT, NEPILNĪGS) nedēļas nogales apskats.
Fak Jū, Banana Republic - Es eju gulēt.