Es šodien redzēju Neko.

Nevaru nepadalīties - šī bija viena traki jauka diena.
Paldies Šarlotei; sievietei, kura prot no Tallinas atvest alu ar nosaukumu Rock. Ļoti norišķīgi. No sirds pateicos.
Pēc tam, kad abas jaunkundzes bija norai atradušas uzrunājošos zābakus Spicē, ar kājiņām tika mērots ceļš līdz Olimpijai, kur nora mazliet apgopīja tiimari un satika Daci, pie kuras turpmāk tiks iegādāta veļa apakšējā. Pa ceļam novērojam skaisto, reto parādību - Leduspuķes. Krupis mitinās vēderā par faktu, ka man tādu nav. Būs jāuzklabina manifests, kurā paziņosu, ka turpmāk vēlos, lai jebkādā nolūkā pasniegtas, vēlos rožu klēpju vietā saņemt Leduspuķes. Visā to krāšņumā.
Atceļā uz centru, mūs pārsteidza Migla. Tāds biezenis, ka tālāk par 20m nekā vairs vienkārši nebija. Īpaši romantisks skats pavērās no Vanšu tilta, no kura tika arī veikts rituāls ar nosaukumu 'nospļausimies tukšumā'. Bet ir tik labi iet pār vanšu tiltu, kad tas burtiski karājas nekurienē, kura ir arī tam visapkārt, un izkliegt sava pasaulslavenā dueta Prāta Aptumsums hītus Hey Jude un Brother Louie, kuriem nu arī pievienojies mazpazīstamā kvarteta ABBA dziesmele Dancing Queen. Tāda trakuma piesātināta brīvības izjūta.
Vakara noslēgums norisinājās tādā sen aizmirstā nostūrī kā Andrejsala. Līdzpaņemtais šampanietis smeķēja izteikti labi. tikpat labi kā diviem krievu tautības pāŗstāvjiem, kuri netālu no mums uzņema sevī tetra hidro kanabinola devu. Bet tas vēļ nav nekas. Īstā jautrība sākas brīdī, kad divas mentāli nobriedušas jaunkundzes piecēlās kājās un uzsāka visai īpatnēju rotaļu, kura sevī ietvēra savstarpēju titulu piešķiršanu. Forma ir apmēram šāda:
- Nora, Nora! Tu esi X (X - dajebkas - sesks, dzemde, tampons, korķviļķis utt.)
- Šarlot, Šarlot! Tu esi Y (Y - dajebkas - āpsis, vasektomija, burkas vāciņš utt.)
Un tā tam jāturpinās kādu brītiņu (aptuveni pus stundu).
Kad mūsu raudzētās dzirkstošās dziras pudelē tika iestājies Iztukšītis, devāmies prom. Un mums sekoja šie divi, ne pārāk apburošie krievu tautības parstāvji, kuri paši sevi dēvēja par itāļu tūristiem no Kubas. Viņiem bija smaga nepieciešamība pēc šķiltavām, kuras bija Sarlotei (lieki piebilst, ka šķiltavas nestrādāja). Nesakarīgi kliedzot tādas fdrāzes kā 'no fire today, we're out of business.', raitā solītī centāmies tikt vaļā no šiem diviem. ŅĪFIGA. Netikām vaļā līdz iemukšanai Origo darbinieku telpās. Jautri.
Tā lūk.

Šobrīd sēžu pie Maijas, tie divi dzīvnieki jau guļ, atrodos gultā, zem segas, sēžot visai neparastā pozā ar datoru novietotu kaut kur starp manām potītēm. Jancīgi visnotaļ. man blakus ir spilvens, kurš ietērpts spilvendrānā, kura man tik traki atgādina rapšu laukus, kuri kā dzeltena pelējuma pūka pārklāj tradicionālās ainavas. Labā nozīmē, protams. UN GRIBAS VASARU tā, ka to pašu spilvendrānu varētu bez majonēzes notiesāt. mh!
Mazi sirdsēsti par kaut ko, kas man pašai vēl nav zināms, bet tiem piemīt tendence pāriet. Ja?