Heeey Bulldawg!

'Some kind of happiness is measured out in miles'
Tā dziedāja mazpazīstama grupele ar nosaukumu The Beatles, dziesmā, kuru tieši tulkojot, sauktu 'Eu, Buldog!'. Tāda mana šīsdienas vienas-dziesmas-playlist'e.
Es pat šobrīd varētu arī kā tas leģendārais aitu suns, no tās pašas dziesmas, stāvēt lietū, bet tas mani arī netraucētu. Ir labi, patiesībā. Es sāku justies labi, un tas ir labi.
'Some kind of solitude is measured out in You'
Nu labi, ko nu par to... Ir mazohistiski pēc Kāda ilgoties, bet tajā pašā brīdī, laiks savā ziņā iegūst piepildījumu. Un ir jauki saņemt īsziņas no 11-ciparu numuriem laikā, kad kārtējo reizi esi iedziļinājies kādā galīgi greizā sapnī (šonakt man bij' viens, kurā man bija maziņš, maziņš laptopiņš, kurš praktiski visu laiku draudēja uzsprāgt).
'You think You know it but You haven't got a clue '
Un tad, kad beidzot sāks snigt, es uzcelšu sniegavīru, uzlikšu viņam brilles, nosaukšu viņu vārdā, kas sākas ar 'L' un ielikšu saldētavā. Lai glabājas un ir tepat.
Un braucot autobusā, es nez kamdēļ atminējos tās skaistās, naivās bērnības dienas, kad ar paglama drauģeļiem zem viena īpašā koka rakām zemē noslēpumiņus. Interesanti zināt, vai tie tur ir vēl joprojām? He.
Būs labi, jā. Nu jau vairs nav tāda galīga vientulības izjūta. Tagad atlikušas trakas ilgas, tirpiņas uzdzenošas gaidas un domas, no kurām ij neatkauties.
Jā, reta reize, kad novērtē telefona eksistenci.
'You can talk to me.
if You're lonely, You can talk to me'



P.S. - Kā man patīk vāŗds 'ķiķināt'! Tas liek man ķiķināt...