Ikdienā dodoties uz savu mitekli un prom no tā, redzu sienu, kura ir balta, zem dažādu primātu atstātām zīmēm. Kāds primāts ir atstājis īpašu ziņojumu citam primātam. Nu tādu primitīvu, kā jau primāts. Tā skan apmēram tā: "DACE ES TEVI MĪLU! tavs lāčuks".
Veiksim literāru joku un izanalizēsim atstāto ziņojumu.
Lāčuk, Tu esi primāts, pie velna, Tu esi tāds primāts, ka pat tavas blusas ir aizvēsturiskas - aiz vārda 'Dace' jābūt komatam. Dacīt, Tu arī esi primāts, ja nespēj savam Primātlācim iemācīt kaut ko tik elementāru, kā salikt pareizas pieturzīmes.
Bet ja tā godīgi, Dace noteikti jūtas tīri aplaimota par sava mīļotā primāta primitīvo uzmanības apliecinājumu. Bet ja viņam ir treniņbikses, Dacīt, esi tik laba - pamet viņu. Pēc pus gada viņš Tev uztaisīs mazu primātēnu, kurš jau būs dzimis pielāgots treniņtērpam un Tev nevajadzēs krāsoties - zilas acis Tev būs permanenti. Un vietējajā Rimi arī, cik zinu, nemaz tik labi tomēr nemaksā.
Un tomēr, jauki taču, kad Tavam vārdam pievieno vēl tos trīs, augstāk minētos, un iemūžina (kaut vai līdz nakamajai krāsošanas reizei) uz noturīgākas plaknes. Indeed. Tāda cēla naivuma piepildīta ļubestība.
Bet zini, Dacīt, ja viņam tomēr ir tās treniņbikses, nokrāso to sienu baltu, tādu pašu, kāda tā bija, pirms Tavs primāts viņu izd**za.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru