Nejēdzība.
Gribējās no rīta parādīt sētniekam mēli par to, ka viņš savācis lapas. Reizēm tās pat izskatās labāk, kad ir milzīgā kārtā sakrājušās tur, kur pēc idejas būtu jābūt piemājas zālājam. Es jau varētu aiziet un izdarīt visu kā vajag, bet mani gumijnieki ir cauri. Un protams, pats derdzīgākais jau tas, ka kokos nav palicis vairs praktiski nekā, kam krist lejā un aizpildīt placi, kur tagad rēgojas pusapbrūnējusī, galīgi ne zaļā zāle.
Šodien sailgojos pēc vasaras. Rīta nostalģiju izsauca atmiņas par vasaras rokenrolu. Ak, tas tik bija laiks!
Vakara nostalģiju izsauc slapjums zābakā, kurš radies no kādas nelaimīgas peļķes. Peļķes vispār, starp citu, ir nelaimīgas. Nu, ja nav, tad viņām tādām būtu jābūt – nav jau nekas patīkams noteikti dienu un nakti vāļāties uz zemes un cerēt, ka neviens neieliks Tevī sūdainu zābaka pazoli.
Narvesenā ir pārdevēja ar skaistu vārdu – Mirdza. Izklausās tik šainīgi, ka gribas meklēt savas saulesbrilles.
BET ĀRĀ SAULES TA NAV, B**!
Ko tur daudz. Drīz būs ziema. Tikai bez leduspuķēm, nevajag man te stāstīt.
Ņifiga nebūs.
Jā, Silti.
Par spīti Tev un Tavai temperatūrai, kura pat dakterim termometrus saldē.
Arī es justos pēc līķa, ja man tā būtu tikpat cik Tev -
mīnuss 36,
komats,
6.
4 komentāri:
brīvām domām peļķē nav vietas, mīlīt!!!!!!!!!
zin, kāda man vārda pārbaude?
derga. nu tas tur, kas tajā brīvajā laukumiņā jāraksta. nu saproti.
Piespļaut savu peļķi.
Tādu iedomājos, tāds izklausās labi, bet jēga tam vēl jāuztaisa. mhm.
heh manā vārda pārbaudē ir minci
un tīk, kā tu uzklabini taustiņus.
es nemāku sekot emuāriem.
stupidgoddamndumbshitmotherfucker
Ierakstīt komentāru