Ārā snieg, es šeit sēžu tirkīzzilā plīša halātiņā, kurs jau ne pirmo ziemu silda manas miesas un nododos Deividam Bovijam. Nu labi, es viņam pilnībā atdodos. Gaisā virmo manas pusdienas (jā, zinu,ka šis ir īstais dienas laiks pusdienām, kuras patiesība būs brokastis, jo tik sen nemaz nepiecēlos). Ir brīvlaiks, jūtos māāāāzmazmazlietiņ pohaina, bet mana citronotā tēja jau tūlīt arī to sadziedēs. Es gan tūlīt celšos un sākšu savest kārtība savu vidi, savu migu, savu izplatības areālu. Arī mans kāmis kliedz pēc būra tīrīšanas.
Bet Bovijs gan māk. Ai, kā māk.
piektdiena, 2008. gada 19. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
6 komentāri:
Tu arī māki.
bļ, Nor. traka nakts man pēc šitādas piedzeršanās.
Man ir rīts, kura nebija. Viņs ir tagad. Es skatos Pick of Destiny.
es arī gribu!
zini, es noskatījos Moljēru.
un Jaunajam gadam nav ideju. nē, ir, bet tāda, kur es dotos viena pati, jo neviens negrib man līdzi. pē
nu ja tu mna pateiksi, varbūt es varētu pateikt "jā, bļē, šarlot, es došos Tev līdzi! vuhū! heljēēē -rock'n'roulll!!!!"
es vispirms labāk ielikšu tās izģērbšanās bildes, un tad redzēs, vai Tu labprāt vēl nāksi ar mani.
man tajā vārda pārbaudē rādās
buperrea
man blakus sēž laimīgs kāmis. Man tā šķiet. Un stumj māgā vitamīnu, kurš smaržo pēc odziņām.
Ierakstīt komentāru